7,545 miljoni latu no nepieciešamajiem līdzekļiem nāktu no valsts budžeta, bet pārējais finansējums tiktu piesaistīts Eiropas Savienības (ES) fondos.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece apliecināja, ka jauna, vienota sabiedriskā medija izveide prasīs lielus līdzekļus, jo būtu nepieciešams veidot gan jaunu infrastruktūru un tehnoloģijas, gan arī nodrošināt uzņēmumu ar jaunu vai rekonstruētu ēku. Viņa uzsvēra, ka visas minētās izmaksas ir pamatotas.
Saskaņā ar koncepciju lielākās izmaksas veidotu tieši satura izstrāde un ieviešana - 20 miljonus latu. Tikpat lieli līdzekļi paredzēti arī ēku infrastruktūras būvniecībai, restaurācijai vai iegādei.
1,4 miljoni latu būtu nepieciešami ēku infrastruktūras plānošanai, bet 1,2 miljoni latu - arhīva nodrošināšanai un ilgtspējai paredzētā modeļa izveidei un ieviešanai.
Citās pozīcijās summas ir robežās no 20 000 latu līdz 240 000 latu, kas būtu nepieciešami detalizētai situācijas izpētei, tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādei un projektu portfeļa izveidei.
Buceniece skaidroja, ka līdz vienota sabiedriskā medija izveidei vēl ir virkne veicamo darbu, kas ietver ne vien dažādus juridiskos, bet arī finanšu jautājumu izvērtējumus.
"Ideālā variantā jaunais uzņēmums darbu varētu sākt 2018.gadā," teica Buceniece.
Koncepcijas projekts jau tuvāko dienu laiku tiks iesniegts Ministru kabinetā un Kultūras ministrijā, kas būšot galvenā ministrija šī projekta virzībā. Buceniece pieļāva, ka koncepcijas projekta saskaņošana un pieņemšana valdībā, ņemot vērā gaidāmās vēlēšanās un valdības veidošanu, ilgs līdz pat gada beigām.
Kā ziņots, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un elektronisko mediju attīstības gaitu Eiropā, koncepcijas projektā "Par jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveidi" Latvijas sabiedriskā medija izveidei tiek piedāvāti trīs risinājumi - piesardzīgais, progresīvais un radikālais.
Par piemērotāku Latvijas situācijai atzīts progresīvais modelis, kas palielinātu saturisko daudzveidību sabiedriskajā medijā, kā arī uzlabotu tehnoloģisko infrastruktūru, vienlaicīgi nodrošinot tādus būtiskus aspektus kā finanšu neatkarība un līdzekļu efektīva izmantošana.
Piesardzīgā risinājuma variants paredz vidējas ietekmes izmaiņas eksistējošajā sabiedriskajā medijā attiecībā uz visiem četriem sabiedriskā medija elementiem, proti, saturu, pieejamību, arhīvu un pārvaldību. Risinājums paredz vienotas sabiedriskā medija kapitālsabiedrības izveidi, iespējams, sabiedriskajam medijam nosakot neatkarīgās jeb patstāvīgās iestādes statusu, bet saglabājot Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) kā sabiedriskā medija struktūrvienību autonomiju attiecībā uz sabiedriskā medija satura ražošanu un pārraidīšanu.
Savukārt par piemērotāko atzītais progresīvais risinājums paredz būtiskas izmaiņas visos četros sabiedriskā medija elementos - saturs, pieejamība, arhīvs un pārvaldība. Risinājumā tiek piedāvāts izveidot jaunu, vienotu sabiedriskā medija kapitālsabiedrību ar vienotu vadību un pārvaldību, iespējams, sabiedriskajam medijam nosakot neatkarīgas jeb patstāvīgas iestādes statusu.
Sabiedriskais medijs izmanto vienotu infrastruktūru, tiek saglabāta sabiedriskā medija uzraudzības funkcija, kuru realizē Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome un Konsultatīvā padome.
Progresīvā risinājuma alternatīva paredz būtiskas izmaiņas esošajā finansēšanas modelī - pakāpenisku pāreju uz valsts budžeta dotāciju kā galveno sabiedriskā medija finansēšanas avotu.
Savukārt radikālā risinājuma variants paredz būtiskas izmaiņas eksistējošajā sabiedriskajā medijā attiecībā uz visiem sabiedriskā medija elementiem. Līdzīgi kā iepriekšējās alternatīvas gadījumā, tiek izveidota jauna, vienota sabiedriskā medija kapitālsabiedrība ar vienotu vadību un pārvaldību, iespējams, nosakot neatkarīgās jeb patstāvīgās iestādes statusu.
Sabiedriskais medijs nodrošina pilnīgu ģeogrāfisko un reģionālo atšķirību ievērošanu, plašas auditorijas pieprasītu raidījumu ražošanu, ziņu raidījumus ar augsta līmeņa analītisko materiālu nodrošinot ierobežotā apjomā. Būtiskas izmaiņas šajā risinājumā paredzētas satura veidošanas pieejā, sabiedriskā medija saturu iepērkot no neatkarīgiem producentiem, sabiedriskā medija resursus izmantojot vienīgi ziņu raidījumu sagatavošanā.
Atšķirībā no pirmajām divām alternatīvām sabiedriskā medija satura veidošanas, tiešraides un arhīva pakalpojumu nodrošināšanai tiek izmantota ārpakalpojuma sniedzēju infrastruktūra. Finansēšanas modelis radikālajā risinājumā paredz pakāpenisku pāreju uz licenču maksu kā galveno finansēšanas avotu, pakāpeniski atsakoties no reklāmas ieņēmumiem.