Vienotības pārstāve Laila Timrota informēja, ka ar partijas izstrādātajiem grozījumiem likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu", kuru mērķis ir padarīt vienkāršāku un samērīgāku referendumu ierosināšanas kārtību, Vienotība pirmdien iepazīstināja koalīcijas partnerus.
Likumprojekts paredz, ka turpmāk ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju paraksti par pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu jāsavāc kā privāta iniciatīva.
Parakstu vākšanai par likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu izveido iniciatīvas grupu, kas drīkst būt partija vai to apvienība, desmit līdz piecpadsmit vēlētāju. Iniciatīvas grupu un likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu reģistrēs CVK, kurai arī jāiesniedz likumprojekts, par kuru plānots vākt vēlētāju parakstus.
Paredzēts, ka CVK varēs arī atteikt reģistrēt grupu vai likumprojektu, ja iniciatīvas grupa neatbilst likumā noteiktajām prasībām vai ja likumprojekts pēc formas vai satura nav pilnībā izstrādāts.
Pēc parakstu iesniegšanas CVK komisija tos pārbaudīs, un, ja būs parakstījusies ne mazāk kā viena desmitā daļa no balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita, CVK ne vēlāk kā triju dienu laikā paziņo to Valsts prezidentam un nosūta viņam vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu.
Vienotības izstrādātās izmaiņas arī noteic, ka vēlētāju parakstu vākšanas un tautas nobalsošanas konstitucionalitāte ir apstrīdama Satversmes tiesā.
Pašlaik parakstu vākšana notiek divos posmos, proti, vispirms par likumprojektu jāsavāc ne mazāk kā 10 tūkstoši balsstiesīgo parakstu, ja tas izdodas, CVK rīko parakstu vākšanu, kurā jāsavāc vismaz viena desmitā daļa vēlētāju atbalsta. CVK rīkotā parakstu vākšana tiek finansēta no valsts budžeta.
Vienotība norāda, ka mūsdienās šāds otrais posms, kurā parakstu vākšanu pilnībā uzņemtos valsts, citās Eiropas valstīs nepastāv. Vēlētāju likumdošanas iniciatīvas gadījumā šajās valstīs visi nepieciešamie paraksti tiek savākti kā privāta iniciatīva, uzsver partija, rosinot no šīs procedūras atteikties arī Latvijā.
Tautas likumdošanas iniciatīvas tiesības ir nozīmīgs sabiedrības politiskās līdzdalības elements, kura mērķis un uzdevums ir sabiedrības interešu pārstāvība. Taču pagājušais referendums skaidri parādīja tā nepilnības, pieļaujot situāciju, ka sabiedrības mazākums var diktēt darba kārtību un noteikumus vairākumam, atzīst partija.