Vienu no Latvijas piesārņotākajām vietām attīra par Šveices miljoniem

  Rīgas brīvostas pārvalde, kuras uzraudzībā ir piesārņotā teritorija, neuzskata to par apkaunojošu situāciju. "Latvijas apstākļos kauna vietā drīzāk ir jāpriecājas par to, ka citas valstis solidāri ir gatavas ziedot savus līdzekļus, lai trūcīgā Latvija spētu attīrīt vēsturisko mantojumu," uzskata Rīgas brīvostas pārvaldes vides dienesta vadītājs Vilis Avotiņš.No pārvaldes, kas nebūt nav trūcīga, nav izdevies iegūt atbildi, kāpēc tā neatsaucās aicinājumam pati savas teritorijas sakopšanā šogad piešķirt lielāku līdzfinansējumu. Vilšanos par to pauž Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Valsts vides dienests (VVD)."Rīgas brīvosta šādu pretimnākšanu neizrādīja. Jā, izsakoties vienkārši, mēs būtu sagaidījuši, protams, lielāku ieinteresētību un pretimnākšanu, finansējot šo projektu," atzina VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.Ministrija būtu vēlējusies sagaidīt arī aktīvāku rīcību no Rīgas domes. Runājot par kūtruma iemesliem, tiek piesauktas bailes no Valsts kontroles iespējamā aizrādījuma, ka Rīgas domei sava nauda šādi nav jāizlieto. Neoficiāli no citiem avotiem izskanējis, ka nepatika varētu būt pret ministra Kaspara Gerharda politisko piederību Nacionālajai apvienībai. Laikā, kad ministrija bija Zaļo un zemnieku savienības ziņā, Sarkandaugavas attīrīšanas projekta sākumposmā Rīgas dome un brīvosta izrādījušas daudz lielāku ieinteresētību.Ņemot vērā to, ka Šveices franks ir kļuvis vērtīgāks par eiro, bet līgumi ar izpildītājiem ir noslēgti eiro, VVD palikusi pāri nauda. Par konvertācijas rezultātā papildus iegūtajiem diviem miljoni eiro iecerēts attīrīt vēl citu daļu piesārņoto gruntsūdeņu brīvostas teritorijā Sarkandaugavā.To, vai šveiciešu nauda Latvijā iztērēta godīgi, līdz šim Sarkandaugavā ieradušies vērtēt gan Šveices ārlietu ministrs, gan viņu parlamenta pārstāvji. Pēc VARAM pārstāvju teiktā, naudas devēji ir ļoti apmierināti ar redzēto un Sarkandaugavas attīrīšanas projektu sauc par vienu no veiksmīgākajiem.Ir paveikti 60% no sanācijas, un drīzumā šī vieta būs attīrīta no 1300 tonnām naftas produktu, ko PSRS armija gadiem ilgi nopludināja pazemē piecu hektāru platībā."Pirms mēs uzsākām projektu, bija ļoti biežas noplūdes tieši Sarkandaugavas upē, kas šobrīd ir samazinājušās par 90% - kopš mūsu sistēmas ir darbībā," pozitīvos rezultātus minēja attīrīšanas projekta koordinators Raivo Nikolajevs.Sanācija tiek veikta arī kādā citā Latvijas bīstamā objektā - attīrīti tiek Olaines indes dīķi. Patlaban panākts zīmīgs progress. Divu mēnešu laikā ir izsmelti trīs indes dīķi, tiek vesta prom arī saindētā augsne un no pazemes tiek sūknēti ārā piesārņotie gruntsūdeņi. Četru kilometru garumā pa mežu izvilktas caurules, kurās no pazemes izpumpētais tiek nogādāts attīrīšanai uz Olainfarm. Tāpat beidzot teritorija ir nožogota, ir nodrošināta diennakts apsardze.