Vēl līdz mēneša beigām Latvijas pilsoņi var parakstīties par ierosmi grozīt Satversmi, nosakot krievu valodu par otru valsts valodu. Šis ierosinājums sabiedrībā ir izsaucis ļoti pretējus viedokļus, un, cenšoties aizsargāt latviešu valodu, Nacionālā apvienība nākusi klajā ar ierosinājumu noteikt kā negrozāmu Satversmes pantu par latviešu valodu kā valsts valodu.
"Ja tas kādu dienu notiktu, tad latviešu valodai būtu ļoti nopietni iznīkšanas draudi," Vīķe-Freiberga teica, atbildot uz jautājumu, kas notiktu, ja krievu valodai tiktu piešķirts valsts valodas statuss.
Viņa gan atzina, ka jautājums par Satversmes grozīšanu, nosakot atsevišķus tās pantus negrozāmos, tostarp par valodu, ir iecere, par kuru jādiskutē juristiem saistībā ar cilvēktiesību principiem un dažādiem citiem apsvērumiem, lai nonāktu pie līdzsvara.
Vīķe-Freiberga arī uzsvēra, ka Latvijas augstākās amatpersonas daudzus gadus ir smalki skaidrojuši nepieciešamību pēc latviešu valodas kā vienīgās valodas, taču žēl, ka Latvijas iedzīvotājiem šī doma nav iesēdusies.
Jau vēstīts, ka biedrība Dzimtā valoda rosinājusi Satversmes grozījumus par valsts valodas statusu arī krievu valodai, ne tikai latviešu valodai. Lai grozījumi nonāktu Saeimā, jāsavāc 154 379 vēlētāju paraksti. Līdz šim parakstījušie aptuveni 40 tūkstoši iedzīvotāju. Parakstu vākšana beigsies 30.novembrī.