VK revidenti konstatējuši, ka pedagogu darba slodzē tiek ieskaitītas nodarbības, kas neatbilst ierakstiem lekciju sarakstos un nodarbību žurnālos, kā arī nav izveidota kontroles sistēma, lai varētu pārliecināties, vai pedagoga uzrādītais konsultāciju un metodiskā darba stundu skaits atbilst faktiski padarītajam. Būtībā apmaksāts tiek viss darbu apjoms, ko savās atskaitēs norāda pedagogi.
Ņemot vērā būtiskos revīzijas apjoma ierobežojumus, kas izriet no Valsts policijas koledžas iekšējās kontroles sistēmas nepilnībām, VK atsakās sniegt atzinumu par to, vai finansējums Valsts policijas koledžas akadēmiskā personāla atlīdzībai 2019. gadā 620 708 eiro apmērā ir izlietots, ievērojot tiesību aktus.
Revīzijā izlases veidā pārbaudot 11 pedagogiem noteikto atlīdzību, revidenti atklāja prettiesisku valsts budžeta līdzekļu izlietojumu vismaz 8255 eiro apmērā.
Situācija nav uzlabojusies kopš 2011. gada, kad VK norādīja, ka Valsts policijas koledžā ir jānosaka kārtība, kā mainās pedagoga atlīdzība gadījumos, ja faktiski izpildītā slodze atšķiras no plānotās.
Pārbaudot 11 pedagogu atlīdzības atbilstību tiesību aktiem, VK revidenti konstatēja, ka 2018./2019. studiju gada beigās šo pedagogu darba slodzes uzskaitē ir veikti labojumi. Faktiskā darba slodze nepamatoti palielināta ar vienu mērķi: sasniegt konkrētajam pedagogam apstiprināto darba slodzi. Tādējādi pieciem izlasē iekļautajiem pedagogiem nepamatoti aprēķināts atalgojums kopumā 4887 eiro par darbu, kuru tie faktiski nav veikuši. Piemēram, Policijas tiesību katedras lektora gada darba slodzes kartē pieskaitīts par 173 stundām vairāk, nekā būtu jābūt mēnešu slodzes kopsummai. Revidenti neguva dokumentārus pierādījumus tam, ka mēnešu darba slodzes kartēs norādītā informācija ir bijusi kļūdaina un tādēļ nepieciešama korekcija.
Revidentu ieskatā, 173 stundas ir vienkārši "pierakstītas" un līdz ar to pedagogam ir aprēķināts par 1906 eiro lielāks atalgojums, nekā faktiski pienāktos.
Arī citu triju izlasē iekļauto pedagogu darba slodzes kartēs uzrādītas faktiski nenotikušas nodarbības, un tāpēc nepamatoti aprēķināta atlīdzība 585 eiro apmērā.
Piemēram, Tiesību zinātņu katedras docenta darba slodzes kartē par 2019. gada aprīli norādītas mācības Kriminālprocesa aktualitātes, tomēr faktiski šīs mācības notikušas 2019. gada maijā un tās vadījis cits pedagogs, kas arī par to saņēmis atlīdzību, līdz ar to docentam nepamatoti aprēķināta atlīdzība 254 eiro apmērā.
Revīzijā konstatēti 44 gadījumi, kad izlasē iekļautie pedagogi nodarbību žurnālā nebija norādījuši, ka ir vadījuši lekcijas vai nodarbības, kas ieskaitītas viņu slodzē. Par šīm darba stundām nepamatoti aprēķināta darba samaksas kopsumma 2783 eiro apmērā.
11 % no kopējā apmaksāto kontaktstundu apjoma veido konsultācijas, tomēr, pārbaudot izlasē iekļauto 11 pedagogu aizpildītās darba slodzes kartes par 2018./2019. gadu, revidenti nevarēja iegūt dokumentārus pierādījumus tam, ka norādītās konsultācijas patiešām notikušas un vai par konsultācijām kopā aprēķinātā atlīdzība 5881 eiro apmērā ir pamatota.
Tāpat revīzijā nevarēja iegūt pierādījumus izlasē iekļauto pedagogu metodiskā darba (metodisko materiālu izstrāde un aktualizēšana) stundu pamatotībai, par ko atalgojumā aprēķināti 16 874 eiro. Lai gan iekšlietu ministrs ir noteicis prasību pedagogiem līdz ar ikmēneša pedagoga darba slodzes karti iesniegt arī metodiskos materiālus vai to aprakstu, Valsts policijas koledžā šāda kārtība nav ieviesta un pamatojums no pedagogiem netiek prasīts.
"Šie revīzijā konstatētie piemēri nepārprotami liecina, ka Valsts policijas koledžā netiek veikta pareiza lekciju un nodarbību uzskaite, kā arī nav pietiekamas kontroles pār to. Ir pēdējais laiks Iekšlietu ministrijai un Valsts policijas koledžai novērst nepamatotu pedagoga darba slodzes uzskaiti un darba samaksas aprēķināšanu par faktiski nepadarītu darbu. Atteikums sniegt atzinumu norāda uz to, ka revidentiem vairākos aspektos pat nebija iespējams izvērtēt situāciju, un tas ir sliktākais secinājums par iestādes darbības atbilstību normatīvajiem aktiem," uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.