Viņš norādīja, ka šāds modelis ir ieviests Vācijā. Ministrs arī teica, ka slimnīcā ir gultas, aprīkojums un personāls, lai to izdarītu. Latvijā gan neesot iespējams to izdarīt pie visām diagnozēm, tomēr atsevišķās jomās tas būtu iespējams.
Tāpat ministrs stāstīja, ka rindās uz pakalpojumiem pacientus nedrīkstētu pierakstīt paši ārsti un medicīnas personāls. Tāpat šobrīd nav izveidota vienota rindu uzskaites sistēma, kas nodrošinātu, ka pacienti uz vienu un to pašu pakalpojumu nepierakstās vairākās vietās. Tas, ka pacienti pierakstās uz vienu pakalpojumu vairākās ārstniecības iestādēs, bet pēc tam, kad šo pakalpojumu kādā ārstniecības iestāde ir saņēmuši vai arī tas viņiem vairs nav vajadzīgs, neatsaka, mākslīgi pagarina rindas, sacīja ministrs.
Preses konferences dalībnieki arī aicināja cilvēkus ziņot par gadījumiem, kad ārsti par valsts apmaksātu pakalpojumu pieprasa naudu, lai cilvēks šo pakalpojumu saņemtu ātrāk. Šādas darbības arī veicina rindu mākslīgu pagarināšanu, jo tie cilvēki, kuri godīgi pieteikušies rindā uz pakalpojumu, to nesaņem paredzētajā laikā.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja domnīcas Providus pētniece Indra Mangule, 2012. un 2013.gada dati gan liecina, ka tendence nepamatoti maksāt ārstam par pakalpojuma saņemšanu Latvijā samazinās.