"Briselē ļoti skaidri saprot, ka tā nav godīga attieksme. Tomēr uz ekonomiskās krīzes fona, kas pirmo reizi Eiropas Savienības (ES) vēsturē lika samazināt lauksaimniecības budžetu, ES amatpersonas patlaban testē Baltijas spēju parādīt stingru mugurkaulu, pārbaudot, vai vienā valodā spēj runāt gan zemnieki, gan ierēdņi visās Baltijas valstīs," sacīja Dzelzkalēja.
Zemnieku saeimas pārstāve atzina, ka vakar notikušajā zemnieku protesta akcijā Baltijas lauksaimnieki sadzirdēti un piketētāji tika uzaicināti un EK lauksaimniecības komisāra kabinetu uz tikšanos.
Sarunās ar komisāra kabineta pārstāvjiem Baltijas lauksaimnieki saņēmuši skaidrojumu, ka Baltijas situācija ir zināma, tomēr "veco valstu spiediens ir nesalīdzināmi lielāks, savukārt Baltija rīkojas nekoordinēti".
"Patlaban esam iesaistījušies lielā šaha spēlē, un pilnīgi skaidrs - ja kāds no Baltijas valstu ministriem vai premjeriem pieļaus iespēju necīnīties par lauksaimnieku vienlīdzību, būs šahs un mats," Dzelzkalēja.
Tikmēr vakar Rīgā notikušo apaļā galda diskusiju ar EK Lauksaimniecības politikas ģenerāldirektorāta pārstāvi Villiju Šulcu-Grēvi Zemnieku saeimas pārstāvji vērtējuši kā formālu, turklāt tika apelēts, ka īpaši domāts par Latviju, tomēr rezultāts patiesībā īsti neapmierina nevienu.
Dzelzkalēja uzsvēra, ka līdz galējā lēmuma par tiešmaksājumiem pieņemšanai vēl ir gads, lai izveidotu spēcīgu koordinētu Baltijas valstu komandu.
"Aicināsim jauno valdības vadītāju ļoti rūpīgi izvērtēt Zemkopības ministra kandidātu un koordinēt atbildīgos ministrus, lai Latvijā panāktu ciešu un koordinētu sadarbību un darbotos ciešā sadarbībā ar Igaunijas un Lietuvas ministriem. Lauksaimnieku organizācijas jau ir izveidojušas sadarbības tīklu un tagad nepieciešams atbalsts valsts amatpersonu līmenī," sacīja Dzelzkalēja.
Kā ziņots, tiešos maksājumos EK piedāvā veikt minimālu finansējuma pārdali no tām dalībvalstīm, kuras tagad saņem atbalstu virs vidējā maksājumu līmeņa - 186 latiem par hektāru -, uz tām dalībvalstīm, kuras saņem zemākos atbalstus, Latvijai paredzot papildus saņemt klāt tikai apmēram 35 latus. Taču Latvijai šis priekšlikums nav pieņemams, jo tādējādi tiek diskriminēti vietējie zemnieki, veidojot nevienlīdzīgu konkurenci. Latvijas puse uzskata, ka tiešie maksājumi nedrīkst būt zemāki par 140 latiem par hektāru.
Kā ziņots, EK jau 29.jūnijā izteica priekšlikumu nākamajam septiņu gadu budžeta periodam no 2014.gada līdz 2020.gadam, kurā lauksaimniecības politikas finansēšanai paredzēts izlietot gandrīz 387 miljardus eiro jeb 271 miljardu latu, kas ir aptuveni 36% no kopējā ES budžeta.
Plānots, ka ES dalībvalstu ministri priekšlikumus pirmo reizi apspriedīs 20.oktobrī, bet galīgais lēmums dalībvalstu vadītājiem un Eiropas Parlamentam būs jāpieņem līdz 2013.gada sākumam, lai 2014.gada 1.janvārī visi jaunie noteikumi varētu stāties spēkā.
Protestējot pret EK priekšlikumiem, trešdien Briselē un Rīgā notiekošajā vienlaicīgajā zemnieku akcijā piedalījās vairāk nekā 300 Latvijas lauksaimnieku.
Platību maksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī - 90 eiro jeb 63 lati par hektāru -, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru. Tikmēr atsevišķās Eiropas valstīs tie sasniedz pat 600 eiro jeb 420 latus par hektāru.