Viņš paskaidroja, ka EK priekšlikums piedāvā 2018.gadā aizliegt zušu zveju visos ES dalībvalstu jūras ūdeņos, izņemot Vidusjūru. Vienlaikus viņš atzīmēja, ka zušu krājumu pārvaldību ES ūdeņos regulē īpaša regula, kura aptver ilgtermiņa pasākumus jūras ūdeņos, iekšējos ūdeņos, attiecībā uz pieaugušu zušu zveju un arī to kāpuru - stikla zušu zveju. Regula paredz arī īstenot individuālu zušu krājumu pārvaldības plānu katrā ES dalībvalstī. "Diemžēl EK nav sagatavojusi nopietni izvērtētu un visaptverošu priekšlikumu minētajai regulai, bet tikai aizliegumu jūras zvejai 2018.gada nozvejas kvotu regulā un kopējas apņemšanās deklarācijas projektu par zušu ieguves papildus ierobežošanu iekšējos ūdeņos, ja vien netiek sasniegti dalībvalstu izstrādāto zušu krājumu pārvaldības plānu attiecīgie rezultāti," pauda Riekstiņš.
Riekstiņš atzina, ka saistībā ar iepriekš minēto EK priekšlikumu no daudzām valstīm, tai skaitā Latvijas, izskanēja nopietna kritika, jo priekšlikums nav sagatavots regulai, ar kuru tiešā veidā tiek pārvaldīti zuši, bet gan citā kontekstā. Priekšlikums neaptver pilnīgi visus ES ūdeņus (neattiecas uz Vidusjūru) un nekādi neskar trešās valstis (piemēram, Krieviju Baltijas jūrā), tas neskar arī stikla zušu zveju, kas ir ļoti nopietns zušu dabisko populāciju ietekmējošs faktors. Tāpat regulējošu normu ietveršana deklarācijā, kurai nav juridiski saistoša forma, nav pareizais jautājuma risināšanas veids, jo tas atstāj brīvu iespēju dalībvalstīm ieviest ierobežojumus vai neieviest tādus. Turklāt visas dalībvalstis bez jebkāda izvērtējuma tiktu nostādītas vienādā situācijā, neatkarīgi no tā, cik un kādi ierobežojoši pasākumi katrā valstī veikti jau iepriekš, norādīja Zivsaimniecības departamenta direktors.
Riekstiņš arī atzīmēja, ka Latvijā zušu zveja pamatā notiek tajos ezeros, no kuriem nav iespējama zušu atpakaļmigrācija uz jūru. Zvejas apmēri Latvijā ir ļoti mazi salīdzinājumā ar Eiropas ūdeņos kopumā iegūtajiem apjomiem. "Nesen makšķerniekiem atļautā loma lielums tika nozīmīgi samazināts no pieciem līdz trim zušiem. Tas ievērojami pārsniedz to 15% samazinājumu, ko vienā no deklarācijas priekšlikumiem piedāvā EK. Latvijai nav pieņemami, ka lielākie cietēji, kādu ierobežojošu normu pieņemšanai būtu tie, kas atstāj vismazāko ietekmi. Savukārt lielākie negatīvās ietekmes faktori pēc būtības nemaz netiktu novērsti," sacīja ZM Zivsaimniecības departamenta direktors.
Viņš piebilda, ka Latvija ir gatava piekrist vispārējam zušu zvejas aizliegumam visos ES valstu jūras ūdeņos, taču uzskata, ka papildus piedāvātajā deklarācijā minētās lietas, papildus ietverot arī stikla zušu zvejas jautājumus, ir jāgatavo daudz nopietnāk un jāpiedāvā kā priekšlikums izmaiņām zušu krājumu pārvaldības regulā. To darīt ir tiešs EK uzdevums, jo tā ir ES likumdošanas priekšlikumu izstrādes iniciatore. Jautājuma svarīgums un aktualitāte nosaka to, cik aktīvi un intensīvi EK vajadzētu rīkoties, atzīmēja Riekstiņš.
ZM Zivsaimniecības departamenta direktors sacīja, ka patlaban par EK priekšlikumu intensīvi diskutē ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē. Lēmums, visticamāk, būs šovakar vai rīt no rīta.
LETA jau vēstīja, ka Eiropas vides nevalstiskās organizācijas, tostarp Pasaules Dabas fonds (PDF) un Latvijas makšķernieku asociācija, nosūtījušas ES Lauksaimniecības un Zivsaimniecības padomes locekļiem vēstuli, prasot aizliegt zušu zvejniecību visos Eiropas ūdeņos.
Kā aģentūrai LETA skaidroja PDF komunikācijas vadītāja Sarmīte Kolāte, Eiropas Komisija rosinājusi aizliegt zušu zveju Baltijas jūrā, taču organizācijas skatījumā tā būtu jāaizliedz visos ES ūdeņos, tostarp arī saldūdeņos, kas tiek izmantoti zušu zvejai arī Latvijā. Pēc vides organizāciju domām, nepieciešams nodrošināt migrācijas ceļu nepārtrauktību upēs, kur vēsturiski dzīvojuši zuši - zušu migrācijai traucē hidroelektrostaciju dambji ar nepiemērotiem zivju ceļiem vai pilnībā bez tiem. Tāpat organizāciju ieskatā jauno zušu ieguve ielaišanai ūdenstilpnēs pieļaujama tikai zušu aizsardzības nolūkos, nevis zvejas loma nodrošināšanai.
Jau ziņots, ka EK ir ierosinājusi nākamajā gadā noteikt bezprecedenta zušu zvejas aizliegumu Baltijas jūrā ES ūdeņos. Nepieciešamību ieviest zušu zvejas EK aizliegumu pamato ar "satraucošām zinātniskām liecībām un nepieredzēti zemām [Eiropas zušu] rezervēm". Ja ES dalībvalstis apstiprinās priekšlikumu, aizliegums attieksies uz komerciālo un rekreācijas zveju, bet nejauši noķerti zuši uzreiz būšot jāatlaiž vaļā.