Šehtmana pētījumi par kvazikristāliem - atomu mozaīkām - ieviesuši "būtiskas izmaiņas tajā, kā ķīmiķi izprot cietas vielas", teikts Nobela prēmijas komitejas paziņojumā.
Kvazikristāli atrasti laboratorijas apstākļos, kā arī dabiski dažos minerālos. Kvazikristālu raksti ir izteikti sakārtoti un simetriski, taču tie neatkārtojas. Nepieredzējušai personai kvazikristāli izskatās kā islāma mākslas darbi. To cieši pieguļošā struktūra palīdz materiālu padarīt izturīgāku, ļaujot zinātniekiem meklēt to pielietojumu dzīvē produktos, kas pakļauti lielam karstumam un mehāniskai slodzei.
Šehtamana atklājums pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados bija "ārkārtīgi pretrunīgi vērtēts", jo atomi izrādījās "sakārtoti tādā veidā, kas bija pretrunā ar dabas likumiem".
Zinātnieks saskārās ar pilnīgu savu kolēģu noraidījumu un pat izsmieklu, viņa laboratorijas vadītājam pasniedzot viņam mācību grāmatu par kristalogrāfiju, iesakot to izlasīt. Galu galā zinātniekam pat palūgts aiziet no viņa pētnieku grupas ASV Nacionālajā standartu un tehnoloģijas institūtā, norādīja Nobela prēmijas komiteja. "Viņa centieni galu galā piespieda zinātniekus pārskatīt uzskatus par vielu dabu," teikts komitejas paziņojumā.
Vakar šī gada Nobela prēmija fizikā tika piešķirta diviem amerikāņiem un austrālietim par supernovu (pārnovu) pētījumiem. Pusi Nobela prēmijas fizikā saņems amerikānis Zauls Perlmuters un austrālietis Braens Šmidts, bet otru pusi – amerikānis Adams Raiess.
Savukārt pirmā no šī gada Nobela prēmijām - medicīnā - tika piešķirta trim imunologiem un ģenētiķiem - Brūsam Boitleram no ASV, Žilam Hofmanam no Luksemburgas un Ralfam Steinmanam no Kanādas - par atklājumiem imunoloģijā.
Katrā jomā balvas kopsumma ir 10 miljoni Zviedrijas kronu (759 000
latu), un Nobela prēmijas tiks pasniegtas 10. decembrī svinīgā ceremonijā
Stokholmā.