Modes lieta vai tomēr nozīmīgs pienesums zinātnē jau tagad? Šis jautājums zinātniskajās aprindās uzmutuļoja oktobra sākumā, kad Nobela komiteja pasludināja šā gada prēmiju ieguvējus. Divās kategorijās – fizikā un ķīmijā – laureātu sasniegumu īsajā aprakstā figurēja pēdējos gados visur esošais vārdu savienojums mākslīgais intelekts. Zinātnieki godināti gan par darbu sintētiskā saprāta attīstīšanā, gan par tā pielietošanu vareni vērienīgā skaitļošanas projektā.
Šā gada Nobela balvas patiešām devušas ieskatu zinātnes nākotnē, izvirzot mākslīgo intelektu skatuves priekšplānā. Par tā potenciālu šaubu nav. Masu medijos šajā desmitgadē jau gana izcilāti jautājumi, kā superjaudīgi, mācīties spējīgi digitāli rīki palīdz atšifrēt genomus, piemeklē trūkstošos simbolu skaidrojumus aizsvēsturiskās rakstībās un īsā laika sprīdī veic kalkulācijas, kas cilvēkiem prasītu gadu desmitus. Tas jau notiek, un acīmredzot mākslīgā intelekta līdzdarbošanās visdažādākajās jomās tikai pieņemsies spēkā.
IKDIENAS SASTĀVDAĻA
Ņemot vērā mākslīgā intelekta ieguldījumu, Nobela prēmijas fizikā piešķiršana ASV zinātniekam Džonam Hopfīldam un viņa britu–kanādiešu kolēģim Džefrijam Hintonam, kuru atklājumi savulaik padarīja iespējamu mašīnmācīšanos, šķiet tikai loģiska. Viņi izmantojuši statistiskās fizikas fundamentālos konceptus, lai izstrādātu mākslīgos neironu tīklus, kas darbojas kā asociatīvā atmiņa un atrod tendences lielos datu klāstos.
Mašīnmācīšanās "kļuvusi par mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļu, piemēram, seju atpazīšanā un valodu tulkošanā", balvas piešķiršanu pamatoja Nobela fizikas komitejas priekšsēdētāja Elīna Monsa.
Arī ķīmiķu sasniegums ir cienījams un neapšaubāmi balvas vērts. Amerikāņi Deivids Beikers un Džons Džampers, kā arī brits Demiss Hasabiss tika godināti par darbu proteīnu struktūras prognozēšanā, izmantojot mākslīgo intelektu. Beikeram tika piešķirta puse balvas par proteīnu datordizainēšanu, bet Hasabiss un Džampers ieguva otru pusi par proteīnu struktūras prognozēšanu, paziņoja Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 18. - 24. oktobra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!