Dodoties uz Amsterdamu, nemaz nenojaušu, ko sagaidīt. Pilsēta ir apvīta ar visdažādākajiem nostāstiem – no sarkano lukturu rajoniem un marihuānas brīvas pieejamības līdz mākslas pasaules grandiem, tulpēm un riteņbraucēju pūļiem. Lūkosim pētīt, ko šī pilsēta sarūpēs mums.
Kad piezemējamies lidostā, mums pretī veras puķu sēklu stendi, tulpju bodes un neskaitāmi ūdens uzpildes punkti ar izcili garšīgo Nīderlandes krāna ūdeni. Vismaz tā sola blakus pielipinātie reklāmas plakāti. Pagaršojam. Ūdens kā ūdens, Rīgā tas nav ne kripatiņas sliktāks. Izlīkumojam cauri lidostas ņirboņai un soļojam uz vilcienu, lai nokļūtu pilsētas centrā.
Amsterdama mūs sagaida ar pelēkiem mākoņiem pieblīvētām debesīm un spēcīgu zālītes smaku, kas kā milzīga lietus tūce mums seko it visur, kur ejam.
Vakarā šķiet, ka esam mazliet apreibuši no šī smārda vien.
KANĀLU LABIRINTI
Viens no populārākajiem pilsētas skatiem, kas redzēts uz neskaitāmām pastkartēm, gleznām un fotogrāfijām, ir Amsterdamas kanāli. Tie kā varavīksne lielā puslokā stiepjas apkārt vecpilsētai, cauraužot tās ieliņas no visām pusēm. Pirmos kanālus Amsterdamā izveidoja pilsētas aizsardzības nolūkos, bet vēlāk tie sāka kalpot par ūdenstransporta ceļiem, ļaujot ērti un ātri pārvadāt dažādas preces. Mūsdienās kanāli piešķir pilsētai tās īpašo šarmu un burvību.
Gar kanāliem rindojas brūnos, pelēkos un melnos toņos celtas mājeles, lieliski sapasot ar lietainās dienas drūmo noskaņu. Mājas ir mīlīgas no skata, šauras, maķenīt greizas un dakstiņu jumtiem rotātas. Atsevišķi eksemplāri uzcelti tikai viena loga platumā. Pāris ēkas jancīgi sašķiebušās uz sāniem, liekot māju rindai pielāgoties to slīpumam. Dažviet namu durvis atrodas tikai pusmetra augstumā no kanāla ūdeņiem, ļaujot uzreiz iekāpt laivā, bet citviet ēkas no kanāla nodala glīts zāliens, ietve un brauktuve.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 19. - 25. jūlija numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!