Zviedru zinātnieka un dinamīta izgudrotāja Alfreda Nobela iedibinātā prēmija četrās kategorijās (prēmiju ekonomikā kopš 1968. gada pasniedz Zviedrijas Centrālā banka) tiek piešķirta jau kopš 1901. gada. Diemžēl globālās finanšu krīzes sekas skārušas arī prestižo apbalvojumu, tāpēc 2015. gadā pirmo reizi pēdējo 15 gadu laikā prēmijas laureāti katrā kategorijā saņems mazāk par miljonu dolāru (900 tūkstošu eiro).
Formāli prēmijas finansiālais apmērs joprojām ir 8 miljoni zviedru kronu, bet Zviedrijas nacionālās valūtas vērtības krituma attiecībā pret dolāru dēļ laureāti saņems 953 tūkstošus dolāru (853 tūkstoši eiro). 2012. gadā finanšu krīze piespieda samazināt prēmijas apjomu no 10 miljoniem zviedru kronu (vairāk nekā miljons dolāru pēc pašreizējā valūtas kursa) līdz 8 miljoniem, bet togad, pateicoties augstākam kronas kursam attiecībā pret dolāru, prēmijas summa dolāros sasniedza 1,2 miljonus.
Uzņēmums Thomson Reuters, kam kopš 2002. gada izdevies precīzi prognozēt 37 Nobela prēmijas uzvarētājus medicīnā, fizikā, ķīmijā un ekonomikā, arī šogad iepazīstinājis ar saviem pareģojumiem.
Kā iespējamos prēmijas ieguvējus medicīnas kategorijā kompānija nosaukusi amerikāņu ģenētiķi Džefriju Gordonu, kurš pierādījis cilvēka zarnu mikrofloras saistību ar imūnsistēmas darbību, un krievu imunologu Aleksandru Rudenski, kurš pēta asins T šūnas, kas atbild par organisma aizsardzību pret infekcijām.
Ķīmijas kategorijā kā vienus no potenciālajiem balvas saņēmējiem Thomson Reuters min amerikāņus Džonu Gudno un Stenliju Vitingemu par revolucionārajiem pētījumiem, kas palīdzēja radīt litija jonu baterijas.
Izdevums The Wall Street Journal raksta, ka literatūras kategorijā bukmeikeru galvenie favorīti esot baltkrievu rakstniece Svetlana Aleksijeviča un vairāku globālu dižpārdokļu autors Haruki Murakami no Japānas.
Visu Ulda Ķezbera rakstu Sākas Nobela prēmijas nedēļa lasiet pirmdienas, 5. oktobra laikrakstā Diena!