Demokrātija vienmēr izskatās vājāka, nekā ir. Saruna ar Jāni Sārtu

Mūsu centrs jau pagājušā gada novembrī sāka analīzi ar pilnu pieņēmumu, ka karš būs, saka NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. Viņam atšķirībā no daudziem politikas vērotājiem Putina iebrukums Ukrainā nenāca kā pārsteigums. Arī Krievijas agresivitāte ne – norietošas valstis, kāda ir Krievija, ir agresīvas, mēģinot mainīt lejupejošo dinamiku, kamēr uzlecošas varas, kāda ir Ķīna, nav agresīvas, uzskatot, ka laiks ir viņu sabiedrotais. Uz ko ir spējīgs Putins, apzinoties, ka laiks nestrādā viņa labā, un kurš jau paguvis izdarīt tik daudzas fundamentālas kļūdas, ka drīz vien viņam var palikt tikai viens arguments – kodolieroču lietošana, un ko nozīmē NATO teritorijā Polijā nokritusī raķete, – arī par to Jānis Sārts stāsta SestDienai, cita starpā apstiprinādams: sapratis, ka ar Ukrainu galā netiks, Putins nolēmis panākt, lai spiedienu uz Ukrainu izdara Rietumi.

Kas bija raķetes nokrišana Polijā, tātad NATO teritorijā – atsevišķs negadījums vai notikums, kas mainīs kara gaitu?

Neizskatās, ka tas mainīs kara gaitu. Tas, protams, atgādina, ka karš var diezgan viegli pārmesties arī uz citu valstu teritoriju (bija jau gadījums ar Moldovu, kas tik plaši neizskanēja). Gadījums ar Poliju, NATO valsti ar visām no tā izrietošajām sekām, protams, lika cilvēkiem aizdomāties, bet vai tas mainīs kara gaitu? Domāju, ka ne.

Vai ir skaidri zināms, kas tā par raķeti un no kurienes izšauta?

Skaidri ir zināms, ka tā ir Krievijas ražota raķete. No kurienes šauta? NATO arvien vairāk sliecas uz to, ka tā ir Ukrainas pretgaisa aizsardzības raķete, Ukrainas prezidents, kā redzam, par to šaubās. Bet to, ka tas noticis nejauši, šobrīd neviens neapstrīd. 

Ir dzirdēti arī komentētāji, kuri saka: nē, tā ir Putina provokācija.

Šā kara gaitā mēs visu kaut ko esam dzirdējuši komentējam. Šajā gadījumā jāskatās uz diviem pieejamiem faktu kopumiem. Viens ir informācija no radariem, kuri noteikti redz šo raķešu trajektoriju, visdrīzāko izcelsmes vietu, un šķiet, ka ir vairāku savstarpēji nesaistītu radaru informācija, kas apstiprina vienu un to pašu. Otrs ir pats sprādziena punkts un pārpalikumi no raķetes, tā informācija jau ir pieejama sociālajos tīklos. Līdz ar to nedomāju, ka tur būs lielas šaubas.