Vīriešu vidū vairāk ir tādu, kas skolas laikā mācījušies labi, bet pa reizei arī «nogāzuši podus» - 22% pret 14% aptaujāto dāmu. Savukārt pie skolēniem, kam skolā bijušas problēmas ar sekmēm, «grūtu» galvu vai sliktu uzvedību, sevi pieskaita tikai 5% aptaujas dalībnieku.
Neraksturīgi daudzveidīgi respondenti šoreiz izpaudušies, savu atbildi ierindojot zem varianta «cits». Tajā minēti ļoti daudzi un kolorīti skolēnu tipāži: huligāns, kas slikti mācās, taču ar gudru galvu, huligāns teicamnieks, klusais dumpinieks, kas mācās labi, bet spītējas, ja jādara kas nepieņemams, slinka «vieglā galva», neatkarīgais ģēnijs, paimeitiņa ar radziņiem, atstumtais, nesaprastais un pazemotais. Viens no aptaujātajiem atzīstas, ka skolu reti apmeklējis, otrs piebilst, ka bijis pofigists, kas nemācās vispār un uz skolu nāk tikai satikt draugus, ar kuriem kopā iedzert, cits sevi sauc par «īpatni vulgaris», savukārt vēl kāds atminas: «Biju apzinīgs un kārtīgs skolas direktora dēls - jo kur spruksi?»
Komentē Ivanda Šūpulniece, psihoterapeite, skolas psiholoģe
Realitātē teicamnieku skolā ir stipri mazāk - vērtējot caurmēra klasi, ap 15%. Aptaujā sevi pie viņiem pieskaitījuši arī tie, kas mācījušies un uzvedušies daudzmaz labi. Sievietes tiešām mācās labāk, bet viņām tā ir arī sociāli vēlamāka atbilde. Puišiem atzīties, ka esi teicamnieks, nav pieņemts. Realitātē ir arī vairāk ''grūto galvu'' - ap 15% skolēnu ir kādas mācību grūtības. Secinu – ''grūtu galvu'' atzīt ir grūtāk nekā delverību. Huligānu un ''podu gāzēju'' ir mazāk - nevis 19%, bet ap 12%. Vairākums skolēnu ir vidusmērs. Sekmes lielākoties nosaka skolēna intelektuālās spējas, centība un tikai pēc tam ģimene, attiecības klasē, sadarbība ar skolotājiem. Uzvedībā dominē bērna personības faktors - temperaments, audzināšana utt. Veiksmīgums tālākajā dzīvē arī atkarīgs no personības - mērķtiecības, iniciatīvas, sava viedokļa. Šādi skolēni ne vienmēr ir ērti skolas vidē.