Bet ne jau jebkurus kukaiņus! Mūsu ķirzaka, piemēram, neēd mājas zirnekļus, neēd vabolītes, neēd kāpurus. Vislabāk tai pie dūšas iet circeņi. Tos var nopirkt dažos zooveikalos vai pasūtīt internetā no izplatītājiem. Tiesa gan, ne vienmēr circeņi pieejami, un tad nākas izlīdzēties ar ko citu. Tā nu nesen gadījās, un manam gekonam nācās ēst kaut kādus prusakus. Divus apēda un… Viss. Laikam nabadziņa gremošanai bija par šerpu, jo no tā laika radījums pieteica bada streiku. Nelīdzēja mēģinājumi iemānīt vecos labos circeņus - neēd, un cauri! Gekoni var bez ēšanas iztikt visai ilgu laiku. Ja cilvēkam apēstie labumi uzkrājas «riepiņā» un citos apaļumos, tad par gekona labklājību liecina viņu astes resnums - jo labāk paēdusi un veselīgāka ķirzaka, jo resnāka aste. Kad manīju, ka manam nabagam aste pavisam notievējusi, bija skaidrs - saviem spēkiem neizķepurosies, jāmeklē daktera palīdzība.
Jāsaka gan, jebkurš veterinārārsts ar gekonu dakterēšanu neņemas, tāpēc šo slimnieciņu vedu uz Rīgas zoodārza veterināro klīniku pie dakteres Drapčes. Tā nu gekons pagājušonedēļ dabūja trīs potes: antibiotikas, D vitamīnu un minerālvielas, instrukciju par barošanu un sadzīves apstākļu uzlabojumiem. Diemžēl cerība, ka izdzīvos, esot 50 pret 50…
Varbūt kādam liekas - pasaulē notiek nopietnas nelaimes, bet te - nejēdzīga ņemšanās ar štrunta ķirzaku, taču, tā kā gekons pieder bērnam, nevar vienkārši ļaut tam aiziet bojā! Būtībā tas ir attieksmes jautājums. Lai gekonam būtu labāka sajūta, ar slimības dēļ iekaisušajām ķepām skraidot pa terāriju, zoodārza speciālisti ieteica tajā iebērt jūras smiltis. Tā nu kopā ar draugiem nedēļas nogalē devāmies pavasarīgā pastaigā, bet par galamērķi gluži nejauši izvēlējāmies dabas parku Piejūra Carnikavā.
Dabas aizsardzības pārvaldes informācija vēsta, ka teritorijai ir Natura 2000 statuss un tā veidota daudzu retu piejūras biotopu aizsardzībai, mezotrofu ezeru ar oligotrofu līdz mezotrofu augu sabiedrībām minerālvielām nabadzīgās ūdenstilpēs un to krastmalās, kur īpaši nozīmīgi ir tādi biotopi kā embrionālās kāpas, priekškāpas, mežainas jūrmalas kāpas un veci boreāli meži. Teritorijā esot arī daudz retu augu un dzīvnieku sugu. Ummja ezerā konstatētas daudzas šāda tipa ezeriem raksturīgas augu sugas: Dortmaņa lobēlja, ezerenes u. c. Pie Garezera konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas utt. Acīmredzot ne DAP, ne pašvaldība par teritorijas uzturēšanu īpaši nebēdā, jo netīrāku, ar atkritumiem, svaigu ugunskuru atstātiem izdedžiem un izsmēķiem pilnāku piejūras teritoriju sen nebija nācies redzēt! Laikam gan iedzīvotāji, gan iestādes paļaujas uz kampaņām un tā vietā, lai regulāri sakoptu savus īpašumus, gaida Laimes lāci jeb Lielo talku,kas jau tepat aiz stūra - 23. aprīlī. Žēl!