Jaunā novada kredītportfelī vislielāko artavu, gandrīz pusmiljona latu, ienesis tieši bijušais Aglonas pagasts, vēl pusmiljons tikko pienācis klāt, pārņemot likvidējamās Preiļu rajona padomes īpašumus. Jaunizveidotā novada iedzīvotājiem tagad nāksies kopīgi domāt, kā samaksāt šīs kredītsaistības un attīstīt savu novadu, kura vārds Latvijā saistās ar Latgales katoļu baznīcas centru - Aglonas baziliku.
Pionierim arī grūti
Aglonas novads, kurā apvienojušies četri pagasti no Preiļu un Krāslavas rajona, jau 2003.gadā kā viens no pirmajiem Latvijā noslēdza pagastu savstarpējās sadarbības līgumu starp Preiļu rajona Aglonas pagastu un Krāslavas rajona Šķeltovu, Kastuļinu un Grāveriem. Tika izveidots kopīgs tūrisma informācijas centrs un pagastu sadarbības iestāde dažādu projektu īstenošanai tūrisma, kultūras un sporta jomā, taču šīs iestrādes nav daudz līdzējušas, kad bijis jāsāk kopā saimniekot. «Tikai tagad, sanākot reāli kopā, mēs ieraugām īsto situāciju, kas ir daudz skarbāka, turklāt reformas īstenošana sakrita ar krīzi valstī,» saka A.Badūns. Jau no 1.jūlija nācies domāt, kā ietaupīt visu pagastu izdevumus, jo budžets samazinājies kopumā par apmēram 100 000 latu, tā ka nav pildījusies iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts dotāciju prognoze. Uz četrām darba dienām nedēļā novada dome vēl nav pārgājusi, bet bezalgas atvaļinājumā pēc kārtas jau esot devušies visi darbinieki. Ja Krāslavas rajona pagasti novadā ienākuši vispār bez vai ar minimālām kredītsaistībām, tad Aglonas pagastam pūrā bijusi gan par kredītiem būvētā sporta halle, gan vairāki iesākti ES projekti, kuriem vajadzīgs līdzfinansējums. «Projekti ir iesākti, grēks būtu no tiem atteikties,» noplāta rokas priekšsēdētājs.
Gan lepnums, gan slogs
Aglonas novada domei savā pārziņā nācies pārņemt Preiļu rajona padomes īpašumus - veco ļaužu pansionātu Salenieki, sociālās aprūpes centru Aglona, Aglonas internātvidusskolu un Aglonas bazilikas kora skolu. Finansējums šiem objektiem līdzi nāk tikai līdz šā gada beigām. «Pārņemam to visu ar smagu sirdi, jo nezinu, kā mēs to varēsim finansēt nākamajā gadā. Cerība, ka rajoniem paredzētā nauda tiks sadalīta novadiem pēc finanšu izlīdzināšanas likuma, laikam ir maza,» saka A.Badūns. Gan lepnums, gan slogs novadam ir arī ikgadējie Jaunavas Marijas Debesbraukšanas svētki 15.augustā, kuros pašvaldībai nākas savā teritorijā uzņemt tūkstošiem svētceļnieku, savukārt novada kase no tā nebūt nepapildinās, šogad šie ieņēmumi no valsts nodevām tirdzniecības vietām bijuši 2000 latu. «Bazilika jau mums ir kā atsevišķa valsts, un tas nav nekas slikts, katram no mums ir savas funkcijas, bet ir lietas, kas jākārto kopīgi. Dažos jautājumos mūsu viedokļi atšķiras, un tie pārsvarā nav garīgie jautājumi,» smaida A.Badūns.
Izkārtni vēl nenomaina
Grāveru pagastā Aglonas rosību pavisam nejūt, arī pārvaldes mājā pie durvīm vēl palikusi vecā Krāslavas rajona izkārtne. «Mēs par to pat neesam padomājuši, vairāk uztraucamies, kas būs pēc 1.janvāra,» smejas grāmatvede Regīna Ļeonova. Grāverieši bija vienīgie, kas Aglonas novadā ienāca bez kredītsaistībām, taču tagad viņiem nākas arī uz saviem pleciem dalīt parādu nastu. Pateicoties tam, ka pagasta budžetā atlikuši brīvie līdzekļi, viņi šogad vēl var atļauties paturēt savu pamatskolu, kurā ir tikai 30 skolēnu, taču nākamgad no tās nāksies atteikties. Viņi nezina, vai varēs sākt iecerētos ūdenssaimniecības un ielu rekonstrukcijas projektus. «Mēs vismaz trīs gadus stabili ar savu budžetu būtu dzīvojuši, baidījāmies ņemt kredītus, domājām, kā mēs tā novadā iesim ar nastu,» saka R.Ļeonova. Pagasta pārvaldniece Aina Buiniča stāsta, ka visus jautājumus pagaidām var nokārtot uz vietas, uz Aglonu nav jābrauc, taču lielākā daļa valsts iestāžu vēl joprojām atrodas Krāslavā. Arī telefonsarunu tarifi ar Aglonu vēl ir palikuši kā starprajonu sarunām, jo atšķiras kodi.
Grāveru pagastā ir 620 iedzīvotāju, vairāk veci cilvēki, jaunie aizbraukuši uz Rīgu vai ārzemēm. Kaut gan pagastā daba ir skaista, tūrisma uzņēmumu kā Aglonā te nav neviena, ir tikai trīs spēcīgākas zemnieku saimniecības.
«Cilvēki vēl nav pieraduši, vēl nejūtas Aglonas novadā. Šodien bija priekšsēdētājam pieņemšana, bet neviens neatnāca. Vairāk saglabājusies saikne ar Krāslavu. Taču esam optimisti, gan jau iedzīvosimies,» saka Aina Buiniča.