Pēdējā laikā ražotāju cenu pieaugums apstrādes rūpniecībā, rēķinot gada izteiksmē, sasniedz vien dažas procentu desmitdaļas. Tas, no vienas puses, var nozīmēt gan augstu tirgus piesātinājumu un iespaidīgu konkurenci, gan to, ka attīstībā investētos līdzekļus var neizdoties atgūt tik ātri, kā cerēts, bet vēl, no citas puses, arī to, ka iepriekšējos gados vērojamā cenu kāpuma apstāšanās pasaules preču biržās ļāvusi piebremzēt straujo globālās dārdzības pieaugumu un patlaban rūpniecības sektors var attīstīties, vinnējot uz pievienotās vērtības palielināšanās rēķina un bez būtiska saražoto preču cenu pieauguma.
Pretēji spēki
Nordea ekonomikas eksperts Gints Belēvičs uzskata, ka apstrādes rūpniecībā uz ražošanas cenām tuvākajā laikā mijiedarbosies divi pretēji vērsti spēki. «No vienas puses, pieaugošais atalgojums, kas šogad bijis 6-7% robežās, spiedīs palielināt cenas, jo palielināsies ražojošu uzņēmumu izmaksas. No otras puses, vājais pieprasījums pasaules tirgos un zemas inflācijas vai pat deflācijas vide ārējos tirgos neļaus ražotāju cenām būtiski kāpt, jo pretējā gadījumā šie ražotāji kļūs nekonkurētspējīgi. Mazliet lielāku cenu kāpumu, visdrīzāk, sagaidīsim vietēji realizētajai ražotāju produkcijai, savukārt eksportētajai produkcijai palielināt cenu būs ļoti sarežģīti,» prognozē ekonomikas speciālists. Viņš atgādina, ka apstrādes rūpniecība Latvijā nedzīvo izolētā tirgū un cenas tendences lielā mērā nosaka ārējo tirgu tendences, kur šobrīd ir pārprodukcijas un samērā vāja pieprasījuma kombinācija, kas rada lejupvērstu spiedienu uz cenām. Visticamāk, tuvākajā laikā šo faktoru ietekmē ražotāju rentabilitāte un peļņa samazināsies, uzskata eksperts.
Enerģētikas šūpolēs
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis vērš uzmanību, ka viens no būtiskajiem riskiem ir līdz galam neatrisināts - energoresursu cenu kāpums, piemēram, saistībā ar elektroenerģijas cenu veidojošo obligātā iepirkuma komponenti. «Tāpat šobrīd pastāv risks arī ar gāzes cenu svārstībām, kur lielāko lomu var nospēlēt ģeopolitiskie notikumi. Labvēlīgi varētu ietekmēt tas, ka tiks turpināts mazināt darbaspēka nodokļu slogu. Taču visu rūpniecības perspektīvu pamatā ir neskaidrā enerģētikas politika, kas diezgan būtiski ierobežo attīstības perspektīvas. Lai arī plānotie pasākumi ir daudzsološi, tie ir vidēja termiņa, kas nozīmē, ka uz būtisku izrāvienu tuvākajā laikā cerēt nav pamata,» spriež SEB bankas eksperts.
Vienlaikus viņš norāda, ka labvēlīga tendence ir naftas cenu mazināšanās, kas ļauj samazināt ražošanas izmaksas. Taču būtiskāka loma nozarē ir gāzes un elektroenerģijas cenu virzībai, tomēr pagaidām ierobežotā tirgus darbības dēļ to būtiska mazināšanās nav gaidāma. «Krītošās naftas cenas ietekmēs arī citu resursu cenu mazināšanos, kas attiecīgi var veicināt eirozonas un arī Latvijas iedzīvotāju pirktspēju, tādējādi radot labākus nosacījumus pieprasījuma attīstībai, kas savukārt palielinātu pieprasījumu pēc precēm, tai skaitā Latvijas ražojumiem,» secina D. Gašpuitis.
Tehnoloģijas un materiāli
Rūpniecības preču realizācijas cenas nosaka ne tikai makroekonomiskā situācija, bet arī dažādi specifiski faktori, līdz ar to dažādiem produkcijas veidiem cenas var mainīties stipri atšķirīgi. Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas vadītājs Guntis Strazds stāsta, ka, piemēram, tekstilrūpniecībā līgumi ar piegādātāju tiek slēgti uz gadu, līdz ar to pašreizējās negācijas, kas saistītas ar Krieviju un lēno ekonomikas atveseļošanos Eiropā, nekādu būtisku iespaidu uz asociācijas uzņēmumu ražotāju cenām neatstāj. Tāpat daudz ko dažādās ekonomiskajās situācijās nosaka tehnoloģijas un izejmateriāls. «Lētākam materiālam, runājot absolūtos skaitļos, cena var samazināties ļoti maz. Dārgākam materiālam šis kritums var būt lielāks. Tomēr te arī jāskatās plašāk. Ja runa ir par dabīgu materiālu, tam cena var pieaugt,» stāsta G. Strazds. Kā piemēru viņš min kokvilnu, kurai tiek prognozēta mazāka raža, līdz ar to cena preču biržā var augt.
G. Strazds skaidro, ka ražotāju cenu pārmaiņās daudz ko nosaka arī preces raksturs. Piemēram, zeķes un veļa ir pirmās nepieciešamības preces, līdz ar to pat ekonomiskās situācijas pasliktināšanās gadījumā šīs produkcijas izlaides apjoms saglabājas samērā augsts. Tāpat ir vairāki produkti, piemēram, profesionālie apģērbi vai tehniskais tekstils, kuru pieprasījums pasaulē saglabājas augsts, tāpēc, arī ekonomikai sašūpojoties, tūlītējs realizācijas cenas kritums izpaliek. Asociācijas vadītājs stāsta, ka viņa organizācijas uzņēmumi pēdējos gadus pārsvarā strādā 6-10% rentabilitātes robežās un pagaidām šķiet, ka tā tas varētu turpināties. G. Strazds skaidro, ka iepriekš minētās kokvilnas vai kādu citu materiālu cenu palielināšanos kompensē dažādas tehnoloģiskās pārmaiņas, piemēram, pēdējā laikā vērojama tendence samazināties krāsvielu patēriņam.
Laikapstākļi un degviela
Specifiski faktori lielā mērā ietekmē arī uzņēmumus, kas nodarbojas ar kokmateriālu kurināmā ražošanu. Nozares uzņēmuma Manco Energy Latgale valdes loceklis Jānis Trēziņš stāsta, ka biznesu pamatā iespaido meteoroloģiskie apstākļi un degvielas cenas. Uzņēmums savu produkciju eksportē uz Lielbritāniju, kura pēdējos gados arī piedzīvojusi aukstākas ziemas, nekā ierasts. Līdz ar to pieprasījums pēc uzņēmuma produkcijas kļūst lielāks. J. Trēziņš stāsta, ka, augot pieprasījumam, ar vienu no Lielbritānijas partneriem panākta vienošanās par dārgāku izejmateriālu izmantošanu ražošanā, līdz ar to - augstāku gatavās produkcijas realizācijas cenu.
Tāpat uzņēmuma pārstāvis atzīst, ka rūpniecības produkcijas realizācijas cenu lielā mērā var ietekmēt transporta izmaksas. Viņš zina teikt, ka Krievijas krīze šajā ziņā ir nodarījusi kaitējumu, jo, samazinoties transporta kompāniju pārvadājumiem uz mūsu kaimiņvalsti, zināmā mērā cieš arī kravu aprite ar Eiropu. Tas tāpēc, ka pārvadātāji spiesti ilgāk gaidīt, lai ar kravu brauktu ne tikai uz Rietumeiropu, bet arī atpakaļ. Vienlaikus J. Trēziņš cer, ka naftas cenu kritums varētu mazināt izdevumus degvielai. Tāpat šis faktors komplektā ar globālās ekonomikas lēnīgumu nākotnē, iespējams, varētu mazināt kompānijas izmaksas, kas saistītas ar kuģu pārvadājumiem.