Vairāku simtu žurnālistu klātbūtnē vienā no Eiropas parlamenta zālēm daudz tika runāts par vispārējo nepieciešamību cīnīties pret aizvien pieaugušo spēļu sarunāšanas sērgu. Eiroparlamenta tulki multilingvālajā konferencē mulsa par futbola terminiem, nezinot, kā tos tulkot, taču galvenie domu graudi tika atšifrēti visās ES valodās. «Singapūrieši vēlas brīvu piekļuvi Eiropas tirgum, lai viņiem nekas nebūtu jāsaskaņo vai jāpakļaujas kaut kādiem ierobežojumiem,» ievadrunā sašutumu neslēpa Šulcs.
Itālijas pilsētas Kremonas prokurors Roberto di Martino pusstundu garā runā par pieredzi vērienīgajā spēļu sarunāšanas izmeklēšanā Itālijā akcentēja galvenās problēmas. Izmeklēšanā bija iesaistīti 170 cilvēku. Pārsvarā futbolisti, taču arī treneri, menedžeri, aģenti un citi futbola ļaudis. Laika posmā no 2008. līdz 2013. gadam pierādīts, ka Itālija bija sarunātas vairāk nekā 150 spēļu, gandrīz 30 no tām - Itālijas augstākajā līgā A sērijā. «To organizē ļoti nopietni organizētas kriminālās grupas. Viena no tām bāzējas Singapūrā. Otra ietekmīga grupa ir «slāvu čigāni» no Horvātijas un Ungārijas,» no tribīnes teica di Martino. Šīs grupas organizē sarunātas spēles, lai no tā gūtu peļņu. Ja uzrunātais futbolists neizkārto viņiem vēlamo rezultātu, spēlētājam pašam jāatdod kriminālo autoritāšu totalizatoru kantoros zaudētos līdzekļus. Taču di Martino atklāja, ka nereti spēļu sarunāšanai nav nekāda sakara ar totalizatoriem. «Sevišķi aktīvi tiek sarunātas spēles čempionātu beigās, kad komandas vairs nevar ievērojami mainīt savu vietu turnīra tabulā. Izjautājot spēlētājus, noskaidrojām, ka nereti spēles sarunā banāla iemesla dēļ - lai klubs nopelnītu naudu.»
Ir arī citi faktori, kas sekmē spēļu sarunāšanu. Londonas Universitātes pētījumi liecina, ka profesionāli atlēti ir vairāk tendēti uz iesaistīšanos azartspēlēs nekā parasti cilvēki. Sevišķi aktīvi spēlmaņi esot komandu sporta veidu pārstāvji, un esot novērota likumsakarība - jo zemāka sportista izglītība, jo lielāka varbūtība, ka viņš piekritīs sarunāt spēles.
Šokējošus faktus par spēļu sarunāšanu atklāja FIFPro prezidents Piats. Viņa organizācijas pētījumi Austrumeiropā liecina, ka 11,5% futbolistu šajā reģionā ir piedāvāts ietekmēt spēļu iznākumu. Krievijā - 42% futbolisti tikuši aicināti to darīt. Di Martino piebilst, ka pārsvarā uzrunā vārtsargus, centra aizsargus, kā arī uzbrucējus. Turklāt gandrīz nekad netiek sarunāts konkrēts rezultāts vai uzvarētājs, bet gan over likme (piemēram, over 3,5 nozīmē, ka spēlē būs vismaz četri vārti, un nav svarīgi, cik gūs katra no komandām). Piats minēja vēl vienu svarīgu faktoru - lielākajā riska grupā ir tie spēlētāji, kuru algas kavējas vai netiek izmaksātas laikus. 55% tādu futbolistu tiek piedāvāts sarunāt spēles.
Eiropols ziņo, ka 2013. gadā pasaulē dažādos sporta veidos sarunāti 680 spēļu iznākumu, un tajā esot iesaistīti 425 cilvēki. Beļģijas kompānija FederBet savā prezentācijā minēja, ka no šī gada augusta līdz decembrim fiksēti vairāk nekā 50 simtprocentīgi sarunātu maču un vēl 150 esot aizdomīgi. Pirmajos 50 diemžēl iekļautas arī piecas futbola spēles ar Latvijas klubu (Daugava, Ilūkste, Liepājas metalurgs - Jelgava) līdzdalību, kā arī viens basketbola klubs (Valmiera) - BBL mačā pret zviedru Dolphins.