Ar un bez Kemerona
Otrdien pēcpusdienā vienkopus tiksies visu pašreizējo 28 ES dalībvalstu vadītāji, arī par demisiju paziņojušais Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons, kurš kolēģus informēs par 23. jūnijā notikušā referenduma rezultātiem. Tomēr nav gaidāms, ka viņš formāli paziņos par Lielbritānijas vēlmi pamest ES, tādējādi iedarbinot Lisabonas līguma 50. pantu, kas nosaka juridisko kārtību, kādā dalībvalsts šķiras no bloka.
Pagājušajā piektdienā, paziņojot par saviem atkāpšanās plāniem, D. Kemerons, kurš pats aģitēja par valsts palikšanu ES, norādīja, ka 50. panta iedarbināšana būs nākamā premjera pienākums. Daudzi gan viņam atgādina vēl pirms referenduma pausto solījumu, ka valdība nekavējoties uzsāks izstāšanās procesu, ja vairākums britu nobalsos par Brexit.
Pirms 28 ES dalībvalstu līderu sanāksmes notiks Eiropas Parlamenta (EP) ārkārtas plenārsēde, kurā parlamentāriešus uzrunās ES Padomes prezidents Donalds Tusks un Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers. Sēdes laikā arī paredzēts pieņemt rezolūciju par EP pozīciju Brexit jautājumā. Raidsabiedrība BBC, kuras rīcībā nonācis rezolūcijas projekta teksts, vēsta, ka dokuments mudinās D. Kemeronu nekavējoties iedarbināt Lisabonas līguma 50. pantu.
Trešdien 27 ES dalībvalstu vadītāji jau bez D. Kemerona sēdīsies pie sarunu galda, lai apspriestu Lielbritānijas izstāšanās procesu pēc 50. panta iedarbināšanas. Pēc sanāksmes paredzētajā preses konferencē D. Tusks nākšot klajā ar «plašākām pārdomām par Eiropas Savienības nākotni».
Sāks izraudzīties līderi
Londonas eksmērs Boriss Džonsons, kurš tiek uzskatīts par galveno favorītu cīņā uz vakanto Lielbritānijā valdošās Konservatīvās partijas vadītāja un premjera vietu, ir viens no redzamākajiem britu politiķiem, kuri uzskata, ka ar 50. panta iedarbināšanu nevajag steigties. Viņaprāt, pirms tam nepieciešams sarīkot neformālas sarunas par Lielbritānijas un ES attiecībām pēc britu izstāšanās.
Pret to iebilst Vācijas kanclere Angela Merkele, kura atšķirībā no citiem ES līderiem neuzstāj uz tūlītēju izstāšanās sarunu procesa uzsākšanu. «Tikai tad, kad Lielbritānija būs informējusi par vēlmi aiziet, Eiropas Savienības Padome vienprātībā izstrādās vadlīnijas līgumam par izstāšanos,» pirmdien paziņoja A. Merkeles preses pārstāvis Stefans Zeiberts. «Pirms Lielbritānijas paziņojuma nenotiks nekādas neformālas priekšsarunas par izstāšanās scenārijiem.»
Lielbritānijas valdība informējusi, ka savā paspārnē izveidojusi īpašu nodaļu, kas nodarbosies ar Brexit jautājumu kārtošanu. Jaunās institūcijas uzdevums būšot nodrošināt pēc iespējas labākas pozīcijas Lielbritānijai pie sarunu galda ar ES. Valdības paziņojumā uzsvērts, ka vienība nepieņems gala lēmumus.
Konservatīvās partijas vadība pirmdien paziņojusi, ka no trešdienas politiskā spēka biedri varēs izvirzīt savu kandidatūru cīņai par partijas vadītāja krēslu. Paredzēts, ka jaunais partijas līderis jāizvēlas ne vēlāk kā līdz 2. septembrim, kas nozīmē, ka D. Kemerons varētu nolikt mandātu agrāk par paša plānoto oktobri.