Kaut arī līdz pat oktobrim nakšņoju pie atvērta loga, rītos bieži vien negribas rausties ārā no siltās sedziņas. Tāpēc aicinājums «iziet paelpot svaigu gaisu» nav tikai metafora apstākļu maiņai, bet nepieciešamība veselībai un labsajūtai. Mazāk slimosi, efektīvāk domāsi, būsi priecīgāks prāts. Ir izpētīts, ka smadzenes veido 2% no kopējā ķermeņa svara, taču tās patērē 20% no ķermeņa uzņemtā skābekļa pat atpūšoties. Veselīgi ēdot (īpaši ieteicama esot Vidusjūras diēta, kurā ir daudz dārzeņu, augļu, lapu salātu, zaļumu un zivju, kas satur omega taukskābes), pietiekami kustoties un pavadot laiku dabā, kā arī kārtīgi izguļoties, mūsu smadzenes darbosies labāk.
Lielākais pilsētnieku kaitnieks un gaisa piesārņotājs ir ogļskābās gāzes savienojums CO2. Tā veidojas visu oglekli saturošo vielu degšanas procesos. Mežam ir liela ietekme uz vidi un gaisa tīrību kopumā, jo tas ir lielākais ogļskābās gāzes piesaistītājs, kas globālo klimata izmaiņu kontekstā ir ļoti aktuāls jautājums. A/s Latvijas valsts meži (LVM), kas ir lielākais mežu apsaimniekotājs Latvijā, sadarbībā ar zinātniekiem pēta, kādas mežsaimnieciskās darbības palielina oglekļa piesaisti un samazina emisijas, lai intensificētu mežu augšanu. Jo intensīvāk mežs aug, jo vairāk fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Tādēļ LVM cenšas īstenot tādas meža apsaimniekošanas metodes, kas veicina koku augšanu gan izvēloties īpaši selekcionētu stādāmo materiālu, gan veicot attiecīgu meža kopšanu, nodrošinot kokiem labākus augšanas apstākļus un sniedzot būtisku ieguldījumu globālo klimata izmaiņu mazināšanā. Meža kopšana uzlabo mežaudžu veselību un samazina bojājumu risku, nodrošinot papildu CO2 piesaisti dzīvajā biomasā, kā arī par 10-15% palielina oglekļa uzkrājumu koksnes produktos, savukārt meža meliorācijas sistēmu uzturēšana un atjaunošana nodrošina kokam labākus augšanas apstākļus - Latvijā kopumā meža meliorācijas sistēmu atjaunošanas potenciāls varētu piesaistīt ap 1,5 miljonu tonnas CO2 gadā.
Latvija ir viena no mežiem bagātākajām valstīm Eiropas Savienībā - 56% no visas mūsu teritorijas klāj meži, tādēļ mums ir ļoti paveicies ar iespējām saelpoties svaigu gaisu. Cik necik saprotot matemātiku, varētu domāt, ka visefektīgāk doties tieši uz jaunaudzēm, bet tā nu gluži nav. Vecākā mežā kokiem piemīt tādas kā putekļu filtra īpašības, svarīga arī dažādu ēterisko eļļu un līdzīgu vielu atrašanās gaisā, ko varam tiešā veidā sasmaržot. Katram taču ir pazīstama smarža, ko dēvējam par «meža smaržu» - aromātu buķete, kurā virmo sveķu, skuju, sūnu, sēņu un mitras augsnes smaržas. Tāpēc, ja neizdodas doties uz mežu, katru dienu plānojiet vismaz nelielu pastaigu tuvējā parkā, bet brīvdienās dodieties ārpus pilsētas! Starp citu, ārsti pirmsskolas vecuma bērniem iesaka vismaz divas stundas dienā pavadīt ārā jebkuros laikapstākļos!