Pīlādzis Latvijā sastopams savvaļā, taču tiek stādīts arī dekoratīvos nolūkos pie mājām, dzīvžogos, dārzos. Dabā sastopami vairāki desmiti pīlādžu šķirņu ne tikai ar oranžām, bet arī ar baltām, dzeltenām un pat rozā krāsas ogām.
Parastais pīlādzis (Sorbus aucuparia) ir rožu dzimtas augs, kas bieži sastopams ne tikai Latvijā, bet plaši pasaulē, arī Mazāzijā un pat Āfrikas ziemeļos. Ticējumi vēsta, ka pīlādzim piemīt spēcīga enerģija, kas attīra no ļauna un dod mājai svētību, tādēļ pīlādzi stādīja pagalmā. Pavasaros pīlādži zied baltiem, specifiski smaržojošiem ziediem, bet dažādām sugām var būt atšķirīgs lapu vainaga kuplums un forma.
Pīlādžus, līdzīgi kā citus augļu kokus, var stādīt gan pavasarī, gan vasarā un rudenī. Pīlādži ir ziemcietīgi un ātri iesakņojas, tie spēj izturēt pat -30 grādu salu un neaiziet bojā, taču pirmajā augšanas gadā ziemas periodā ieteicams to saknes piesegt ar mulču.
Pīlādžiem tīk augt saulainā vietā, tiem patīk irdena augsne, kas nav mālaina un smaga, bet ir pietiekami bagāta ar barības vielām, kā arī jaunajiem kociņiem nepieciešams regulāri saņemt mitrumu, tāpēc, ja nav lietus, pēc iestādīšanas tie kārtīgi jālaista. Vienlaikus vieta nedrīkst būt mitra, purvaina, tiem nepatiks arī skāba augsne.
Ja izvēlaties kādu no dekoratīvajām šķirnēm, tad krāsainās ogas jūs priecēs tikai ar savu skaistumu, taču parastās pīlādžogas ir arī ļoti vērtīgas, kaut arī vienam otram var šķist skābas vai pat sūras. Vislabāk tās ēst svaigas, tā efektīvāk uzņemot visas vērtīgās vielas - C vitamīnu, fitoncīdus, karotīnu, fosforu, dažādas aminoskābes. Ja svaigā veidā par skarbu, pievienojiet ogas smūtijiem vai izkaltējiet tās un lieciet pie tējām vai pagatavojiet sukādes. No pīlādžiem var izvārīt izcilu ievārījumu, kas noder gan pie pankūkām, gan sieriem. Pīlādžogas stiprina imunitāti, uzlabo gremošanu.