Agronoms Māris Narvils stāsta: «Lai efektīvāk iestrādātu augsnē augu paliekas un neļautu augt nezālēm, pirms augsnē iestrādājat lielas masas augu atlieku, lietderīgi būtu izsmidzināt biokompostētājus, kas paātrinās to sadalīšanos. Mazāk auglīgās augsnēs ieteicams sēt zaļmēslojumu - rudzus vai to maisījumu ar ziemas vīķiem.»
Glabātavās, kas nav aprīkotas ar klimata kontroli, gaisa temperatūras pazemināšanai jāizmanto nakts stundas, vienlaikus sekojot tam, lai pagrabā ievestā dārzeņu un kartupeļu raža būtu pietiekami apžāvēta. Saimniecībās, kurās neizdevās apkarot kartupeļu lakstu puvi, jārēķinās, ka tā nonākusi arī uz pašiem kartupeļu bumbuļiem. Tādēļ pirms ražas ievietošanas pagrabā tie rūpīgi jāpārlasa, izvācot bojātos.
Taču uz ražu kāro ne tikai paši stādītāji un vācēji, bet arī dažs labs nelūgts viesis, tāpēc visa veida glabātavās jāizstrādā grauzēju apkarošanas stratēģija. Jāseko tam, lai grauzēji glabātavās nevarētu iekļūt pa vēdināšanas lūkām - tam noderēs smalki metāla sieti. Pārdomāti jāizliek arī saindētās grauzēju ēsmas, izslēdzot mājdzīvnieku piekļuvi tām.
Tomāti un gurķi siltumnīcās beiguši ražot, ir pienācis laiks tās izvākt un iztīrīt, likvidējot un sadedzinot nezāles un lakstus. Siltumnīcas obligāti jādezinficē - vislabāk izmantot līdzekli Menno Florades. Var lietot arī zilos graudiņus, bet tie būs mazāk efektīvi. Pirms tam stiklus un plēves ieteicams nomazgāt ar ziepjūdeni. Jo rūpīgāk tiks veikta dezinfekcija, jo mazāk iespēju pārziemot būs dažādiem augu patogēniem un kaitēkļiem. Arī augsnes virskārtu vajag uzirdināt un apstrādāt, kaut vai ar karstu ūdeni kārtīgi aplaistot.
Savukārt, kad beigusies ābolu, bumbieru vākšana, ļoti svarīgi ir atsevišķi savākt un iznīcināt dažādu puvju skartos augļus, arī tos, kas palikuši kokā.