Bijusī VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone pēc VID nostrādātajiem vairāk nekā 20 gadiem noskaņota turpmāk darboties privātajā sektorā. Lūgta komentēt finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) piedāvājumu kļūt par viņas padomnieci, I. Pētersone Dienai sacīja: «Man ir izteikts tāds piedāvājums, bet šī saruna vēl nav pabeigta.» Viņa esot radusi strādāt tā, ka atdod sevi visu vienam darbam, tāpēc uz iespēju darboties vairākos virzienos raugās rezervēti. Lūgta raksturot izjūtas pēc VID ģenerāldirektores amata atstāšanas, I. Pētersone atkārtoja jau iepriekš sacīto: «Ja es gribēju kaut ko mainīt, tad šis bija īstais brīdis to izdarīt.» Šajā amatā nevarot dzīvot ar pārliecību, ka būtu dota iespēja nostrādāt vēl otru pilnvaru termiņu. No amata I. Pētersone atkāpās, negaidot pirmā termiņa beigas.
Kandidātus VID ģenerāldirektora amatam vērtēs konkursa komisija Valsts kancelejas direktora Mārtiņa Krieviņa vadībā. Viņš Dienai pirmdien sacīja, ka neviens pieteikums neesot saņemts, bet jārēķinās, ka pretendenti dokumentus varētu iesniegt vai arī izsūtīt pa pastu pēdējās dienās. Konkursa komisijā būs arī pārstāvji no Finanšu un Tieslietu ministrijas, tā norisei sekos līdzi novērotāji no Sabiedrības par atklātību Delna un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras. Kandidātu izvērtēšana notiks trīs kārtās, pirmajā noskaidrojot, vai pretendenti atbilst konkursa prasībām. Otrajā kārtā sarunā ar viņiem plānots noskaidrot pretendentu motivāciju, vīziju par VID darbību, arī - svešvalodu zināšanas. Trešajā kārtā neatkarīgi personālvadības speciālisti vērtēs pretendentu vadības kompetences, skaidroja M. Krieviņš. Valsts kancelejai uzdots kandidātu VID ģenerāldirektora amatam izraudzīties līdz 31. augustam.
M. Krieviņš atgādināja, ka ar labu rezultātu ir noslēgušies trīs iepriekšējie konkursi, kuros valdība izraudzījās Latvijas Institūta direktori Aivu Rozenbergu, Datu valsts inspekcijas direktori Daigu Avdejanovu, kā arī Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Juri Stinku. «Nav arī jābaidās pārtraukt konkursu un izsludināt jaunu,» sacīja M. Krieviņš, ar teikto domājot konkursu uz vakanto Maksātnespējas administrācijas direktora amatu, kuru pavasarī atstāja Ervīns Ābele. Šis konkurss ir beidzies bez rezultāta.
Līdz ar valdības maiņu pirmo reizi Finanšu ministrijas vadībā ir Zaļo un Zemnieku savienība, tāpēc kuluāros izskan aizdomas, ka konkursā varētu piedalīties un, iespējams, arī uzvarēt ar ZZS saistīts pretendents. Finanšu ministre D. Reizniece-Ozola Dienai uzsvēra, ka uzticoties pretendentu atlases komandai, «kas ir gana profesionāla». Ministre šim procesam sekošot līdzi tikai painteresējoties, vai kāds jau ir pieteicies, bet «citādi vēlos norobežoties no priekšatlases, lai komisija brīvi var izvēlēties labāko profesionāli». Kad konkursa komisija būs izvēli izdarījusi, finanšu ministrei ir jāpieņem lēmums, vai izraudzīto kandidātu virzīt apstiprināšanai valdībā.
D. Pelēkā, kura līdz jaunā VID ģenerāldirektora apstiprināšanai pildīs šos pienākumus, pirmdien intervijā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja, ka neapsver iespēju piedalīties konkursā: «Valsts ieņēmumu dienests ir ļoti liela iestāde ar daudzām funkcijām. Tie ir ļoti lieli izaicinājumi. Tas ir gan psiholoģiski, gan fiziski apjomīgs un smags darbs, kuram neesmu gatava. Es labprāt turpinātu to darbu, ko darīju līdz šim.» D. Pelēkās vadībā VID būs jāpabeidz darbinieku rotācija, kā arī jāsagatavo VID Nodokļu un muitas policijas izveidošana, apvienojot Finanšu policijas pārvaldi un Muitas policijas pārvaldi, kā arī nodrošinot Iekšējās drošības daļas pāriešanu VID ģenerāldirektora tiešā pakļautībā. Par šīm izmaiņām vēl jālemj Saeimai, kurai vasarā ir sesiju starplaiks. LETA ziņo - Finanšu policijas direktors Edijs Ceipe pirmdien parlamentārajā izmeklēšanas komisijā teicis, ka lūgs līdz gada beigām pagarināt Nodokļu un muitas policijas izveides termiņu, kas tagad noteikts 30. septembrī. D. Reizniece-Ozola uzskata - ja Nodokļu un muitas policija sāks darboties no nākamā gada, «tas būs ārkārtīgi labi».