Jēga - ja skolēns saprot, kāpēc

VISC speciāliste stāsta - ir divu veidu mājasdarbi: ikdienas un ilglaicīgie. Ikdienas mājasdarbus uzdod, lai nostiprinātu un atkārtotu stundās apgūto. Ilglaicīgie patstāvīgi veicami ilgākā laika posmā un prasa veicamā darba plānošanu un lielāku laika patēriņu tā sagatavošanai, piemēram, projekti, pētījumi, radošie darbi. Skolēnam mājasdarbs ir kā pašapkalpošanās un pašdisciplīnas jautājums turpmāko dzīves prasmju apguvei. Mājasdarbs ir viens no veidiem, kā skolēnā var veicināt pienākuma apziņu, atbildību, patstāvību, prasmi plānot savu darbu un pašorganizēties. Tomēr jāapzinās, ka mājasdarbam ir jēga tikai tad, ja skolēns saprot, kāpēc tas jādara, ko tas viņam dos un kā tas veicams. Uzdodot mājasdarbu, skolēni tam jāsagatavo, lai būtu pilnīgi skaidrs, kas jādara. Svarīgi, lai skolēns ātri iegūst atgriezenisko saiti par paveikto un var izmantot kļūdu labošanu kā resursu savu zināšanu un prasmju pilnveidei, norāda A. Miesniece. Attīstoties tehnoloģijām, mājasdarbu formai jāmainās līdzi laikam. Skolēns šodien dzīvo fragmentārā pasaulē, viņam ir grūti koncentrēties lietām, kas saistītas ar ilgāku piepūli un pacietību. Tieši tāpēc ir būtiski uzdot jēgpilnus mājasdarbus, kas tiek pildīti nevis pildīšanas pēc, bet gan nostiprina mācību procesā iegūtās zināšanas un prasmes. «Mājasdarbi paredzēti skolēniem, nevis viņu vecākiem. Ja tie neatbilst skolēnu attīstībai un spējām, jāvēršas pie klases audzinātāja vai direktora vietnieka izglītības jomā, lai vienotos par problēmas risinājumu,» iesaka VISC speciāliste.