Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija jau vasarā izsludināja kandidātu izvirzīšanu, vēlāk termiņu pagarinot, jo sākotnēji pieteikto personu vidū bija vairāki iepriekš noraidītie - viņi pretendēja uz vietu NEPLP, kad vairāku kandidātu konkurencē par labāko atzina Daci Ķezberi, kura ar A. Dimantu kopā nostrādāja ļoti īsu laiku.
Otrdien komisija sāka iepazīties ar kandidātiem, pārējos paredzēts uzklausīt trešdien. Taču šodien vēl nekļūs zināms, kuru vai kurus no pretendentiem komisija varētu virzīt uz Saeimu. Komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (NA) Dienai paskaidroja, ka pēc visu izvirzīto personu uzklausīšanas viņa aicinās frakcijas apspriesties vai arī tikties ar šiem cilvēkiem. Tikai pēc nedēļas vai divām, kad būs zināms frakciju viedoklis, komisija pieņems lēmumu. I. Laizāne cer, ka parlaments par piekto NEPLP locekli nobalsos līdz Ziemassvētku brīvdienām, jo esot svarīgi, lai padome varētu strādāt pilnā sastāvā.
Komisija otrdien uzklausīja akciju sabiedrības Lauku Avīze izdevniecības projektu vadītāju, žurnālisti Evu Mārtužu, Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas lektoru Aleksandru Mirļinu, Latvijas Radio tematiskā cikla Eiro fokusā satura konsultantu Gunti Rozenbergu, SIA Mediju aģentūra AZ valdes locekli Juri Saukānu. Trešdien deputāti tiksies ar vēl trijiem pretendentiem - SIA Baltijas Mediju alianse juridiskās nodaļas vadītāju Sergeju Kārīti, bijušo SIA Videoinformācijas centrs Emmanuēls režisori Žannu Helmani un Nacionālo resursu institūta direktoru Sergeju Ancupovu.
E. Mārtuža, G. Rozenbergs un A. Mirļins ar komisiju tikās atkārtoti pēc piecu mēnešu pārtraukuma. G. Rozenbergs atgādināja savu līdzšinējo pieredzi medijos un bez minstināšanās reaģēja arī uz deputātu jautājumiem. Kad viņam vaicāja, kā iztēlojas sabiedrisko mediju finansējuma palielināšanu trīs reizes, ko minējis savā pieteikumā, G. Rozenbergs atbildēja: «Uz to būtu pakāpeniski jāvirzās, atceroties, ka vārds var būt tikpat spēcīgs kā tanks.» E. Mārtuža uzsvēra, ka mediju darbā svarīga ir patiesa, nevis pārprasta demokrātija, kuru žurnāliste raksturoja kā anarhiju, konkrētus piemērus gan neminot. Atbildot deputātiem, E. Mārtuža pieļāva, ka apvienoto sabiedrisko mediju var atļauties tikai ļoti bagāta valsts. Latvijas sabiedriskā medija izveidošanu paredzēja NEPLP iepriekš izstrādātā nozares stratēģija, kas šajā punktā nav īstenota. Par šo dokumentu runāja arī A. Mirļins, kurš jaunas attīstības stratēģijas izstrādi minēja kā vienu no NEPLP uzdevumiem. Viņaprāt, NEPLP nav atradusi savu vietu publiskajā pārvaldē, kā arī nav pratusi veiksmīgi sadarboties ar Saeimas komisiju un Kultūras ministriju. A. Mirļins arī demonstrēja zināšanas par specifiskiem elektronisko mediju jautājumiem.
Uz vaicāto, vai Latvijas Televīzijas 7 kanālā uz raidījumu vajadzēja aicināt Ilarianu Girsu, kas bija naidīgi noskaņots pret Latviju, A. Mirļins atbildēja, ka medijiem ir jāatspoguļo viedokļu dažādība, taču naidīgi noskaņotas personas viedokli var parādīt ierakstā, neaicinot uz tiešraidi. Konkrēto raidījumu A. Mirļins nebija redzējis. Deputāts Boriss Cilēvičs (Saskaņa) visiem kandidātiem vaicāja, kā nodrošināt viedokļu daudzveidību medijos. Kā A. Mirļins, tā J. Saukāns atzina, ka NEPLP nevar iejaukties mediju saturā. J. Saukāns, kuram ir darba pieredze kā presē, tā radio un televīzijā, uz mediju darbību vairāk lūkojās kā uz biznesu. Viņš atgādināja, ka ir izaugusi jauna paaudze, kurai ir citi mediju lietošanas paradumi «nekā mums, kas sēž pie šī galda», un tas arī jāņem vērā. Tāpat kā vasarā, arī šoreiz visrūpīgāk kandidātu izvaicāšanai bija gatavojies Artuss Kaimiņš (LRA), pārbaudot arī viņu attapību. Vienam kandidātiem deputāts lūdza novērtēt, vai Latvijas Radio nepieciešami 50 ziņu žurnālisti, bet citam - vai vajag 80 žurnālistu. Pēc sēdes A. Kaimiņš atklāja, ka nav papūlējies noskaidrot, cik cilvēku Latvijas Radio veido ziņu raidījumus, bet kandidātiem tas, viņaprāt, būtu jāzina. Taču politiķa nosaukto skaitu neviens nav centies apšaubīt. Tāpat kā vasarā, deputāts arī vaicāja par NEPLP locekļu algu, uz ko E. Mārtuža joprojām nevarēja atbildēt, bet G. Rozenbergs bija noskaidrojis, ka tā ir 1070 eiro.