«Ja valdība spēj izpelnīties Eiropas Savienības uzslavas, tai ir jāspēj izpelnīties arī Latvijas sabiedrības uzslavu,» Dienai sacīja S. Āboltiņa. Taču premjeres ziņojumu Saeimā viņa raksturo kā labu un korektu. No malas S. Āboltiņas teikto par valdību varētu uztvert arī kā signālu iespējamām pārmaiņām. Premjere žurnālistiem atzina, ka viņai ar S. Āboltiņu atsevišķos jautājumos - arī par solidaritātes nodokli - domas atšķiroties, bet politiķes to ir pārrunājušas un «viedokļi var būt dažādi». Nepieciešamību veicināt ekonomikas attīstību premjere pieminēja arī ziņojumā, norādot uz nepietiekamiem ieguldījumiem pētījumos. L. Straujuma uzskata, ka jāpadara efektīvāka arī valsts pārvalde, un liek lielas cerības uz jauno Valsts kancelejas direktoru Mārtiņu Krieviņu. Ar aicinājumu modernizēt valsts pārvaldes modeli un novērst «ministriju rīcības sadrumstalotību» pie valdības vērsās arī Sergejs Dolgopolovs (Saskaņa).
Taču par galveno ziņu premjeres runā kļuva apņemšanās no 2017. gada ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, novirzot šim mērķim daļu no sociālajām iemaksām. Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) Dienai teica, ka šīs reformas īstenošanas gaitā ir svarīgi noskaidrot, ko valsts grib finansēt - kāds ir pakalpojumu grozs -, un tad lemt, kā to darīt. Tā var būt gan obligātā veselības apdrošināšana, gan, piemēram, papildu nodoklis. Idejiski viņš varot piekrist, ka veselībai ir nepieciešams garantēts finansējums un nākamgad būs jāizstrādā nodokļu politikas pamatnostādnes. To sēdē uzsvēra arī L. Straujuma. U. Auguļa redzējums sakrīt ar to, ko ekspertu lokā apspriež Vienotība - viens no tās lielajiem uzdevumiem, sagaidot valsts simtgadi, būs veselības pieejamības uzlabošana. Partijā arī ir izvērtēta iespēja paredzēt papildu nodokli, lai iezīmētu veselībai sociālajā budžetā noteiktu finansējumu.
Tas vien, ka deputāti vairākas stundas diskutēja par valdības vadītājas ziņojumu, kurā L. Straujuma pirmo reizi ietvēra arī informāciju par stratēģisko attīstības dokumentu īstenošanu, liecina, ka tas ir nepieciešams, Dienai teica Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (ZZS). Taču vēl labāk būtu, ja šis dokuments tiktu apspriests lielākā forumā ar nevalstisko organizāciju iesaistīšanu. Saeimas sēdē M. Kučinskis sacīja, ka «šis ziņojums nevar būt tikai fotogrāfija, kas uz diviem gadiem pazudīs. Tam ir jābūt dzīvam, un tam ir jāseko līdzi». Tam vēlāk piekrita arī L. Straujuma.
Neviens no Dienas aptaujātajiem valdības partiju pārstāvjiem šogad neparedz valdības maiņu, taču atzīst, ka budžeta izskatīšanas laikā, kas ilgs gandrīz divus mēnešus līdz 30. novembrim, neapmierinātie būs un, ja ar budžeta pieņemšanu rodas problēmas, valdība krīt. Saeimas vairākuma - arī Vienotības un ZZS - atbalstu ceturtdien neguva Nacionālās apvienības ierosinājums iesaldēt deputātu algas, kas ir piesaistītas valstī strādājošo vidējai darba samaksai. Šīs sistēmas izjaukšanu, izraujot vienu iestādi, neatbalsta arī S. Āboltiņa, kura ierosinājumu raksturoja kā populistisku. «Ar slikti apmaksātiem deputātiem Latvijai nevajadzētu lepoties,» teica S. Āboltiņa, atgādinot, ka Lietuvā un Igaunijā parlamentārieši saņem vairāk. Saeimas deputātu atalgojumam ir piesaistītas arī bijušo Augstākās padomes deputātu pensijas.