Tieslietu ministram Dz. Rasnačam nebija izdevies pārliecināt ne Vienotības, ne Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) kolēģus valdībā. Tāpēc koalīcijas padomes sēdē tika ierosināts abas puses uzklausīt Saeimas komisijā. Tiesa, komisijas sēdē trešdien pat bija grūtības nodrošināt kvorumu - dažādu iemeslu dēļ tajā nepiedalījās ne Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) deputāti, ne Lolita Čigāne no Vienotības un pat ne citādi aktīvais Artuss Kaimiņš (LRA). TM bija apbruņojusies ar argumentiem, kurus prezentēja J. Iesalnieks un vairāki ministrijas augstākās ierēdniecības pārstāvji. Viens no iemesliem nepieciešamībai mainīt DVI vadību ir saistīts ar ministra šaubām, vai pārmaiņas, kas sagaida Datu valsts inspekciju, spēs īstenot cilvēks, kas tās vadībā ir gandrīz 15 gadu - kopš inspekcijas dibināšanas. DVI darbā jūtama zināma rutīna, un tā, aizbildinoties ar kapacitātes trūkumu, atteikusies iesaistīties arī Eiropas Savienības prezidentūras uzdevumu izpildē. Kā nozīmīgu argumentu J. Iesalnieks minēja arī Valsts kontroles konstatētos pārkāpumus pirms pāris gadiem, kas saistīti ar nepamatotiem komandējumiem.
Datu valsts inspekcijas vadītāja S. Plūmiņa viņai veltītos pārmetumus sēdē noklausījās samērā mierīgi un norādīja, ka ir atlīdzinājusi minētās komandējumu izmaksas. Taču viņa uzsvēra, ka pastāv problēma iestādēs, kur vienīgi tās vadītājs var parakstīt finanšu dokumentus. No ministrijas pārstāvju teiktā izrietēja, ka S. Plūmiņa komandējumos devusies uz ilgāku laiku, nekā bijis nepieciešams. Tagad visām iestādēm savi komandējumu grafiki ir jāsaskaņo ar ministrijas vadību. Tā esot papildu birokrātija, ko izraisīja viens cilvēks, kuram nevarēja uzticēties, sacīja TM valsts sekretāra vietnieks Inguss Kalniņš. Par S. Plūmiņas darbību ir ierosinātas arī disciplinārlietas.
Augusts Brigmanis (ZZS), kurš vadīja sēdi, uzsvēra, ka lēmumu tik un tā pieņems ministrs un valdība. Taču šajā gadījumā ir jāsaprot, kāpēc neapmierinātība izskan tikai tagad, nevis pirms vairākiem gadiem, kad Valsts kontrole konstatēja pārkāpumus. Tātad, vai te nav arī kāda personīga nepatika un cilvēku nespēja sastrādāties. Pieminētā situācija ar komandējumu lietderību ir parādība, kas skārusi daudzas iestādes un būtu atsevišķi vērtējama, piebilda A. Brigmanis. Savukārt viņa partijas biedrs Valters Dambe aicināja padomāt, vai ar lēmumu atbrīvot S. Plūmiņu valsts pārvalde nepazaudēs profesionālu cilvēku ar pieredzi.
Nesen Saeimas opozīcija ierosināja paša tieslietu ministra Dz. Rasnača demisiju, kam nebija vairākuma atbalsta. Toreiz kā viens no argumentiem tika minēta arī ministra nereaģēšana uz to, ka ir publiskoti no seksuālās vardarbības cietušās meitenītes personas dati. Iedzīvotāju personas datu aizsardzība arī ir inspekcijas kompetencē. Neoficiāli izskanēja aizdomas, vai ar mēģinājumu atbrīvot S. Plūmiņu ministrs nav vēlējies atrast vainīgo, mazinot savu atbildību.