Kas tev ir svarīgākais labsajūtai?
Pareiza ēšana. Kustības ir sekundāras. Ja esmu nogurusi un ar ēdienu vēlos atgūt zaudēto enerģiju, neēdu smagu pārtiku. Tāds ēdiens spēkus atņem vēl vairāk. Mana ģimene labprāt ēd hamburgerus. Taču, ja es apēdu hamburgeru, man ir vēlme no sevis dabūt ārā to pļocku. Kūkas gan ēdu, man garšo. Tomēr, ja tās ēdu, tad pamatmaltīti atsveru ar veselīgām lietām.
Esmu zālēdāja, varu pārtikt tikai no salātiem, gaļu vajag reti. Ja būs izvēle - zivis vai gaļa, izvēlēšos zivis, vieglāku pārtiku. Saprotu, ka dabisks dārzenis ilgi nestāv svaigs, tāpēc cenšos bieži iepirkties tirgū. Prieks, ka tāds vēl saglabājies. Ikdienā dzeru dārzeņu sulas. Seleriju, biešu, burkānu, ābolu, apelsīnu.
Ko ēdat, lai labi izskatītos?
Mana recepte ir neēst pēc sešiem vakarā. Un minimāli dzert šķidrumu, tikai tad, ja slāpst. Tad ir izskats, laba sajūta, organisms ir tīrs un brīvs. Nav arī maisiņu zem acīm. Protams, ja darbu beidzu sešos, tad pirms miega neēdu divas stundas.
Vai sportojat?
Man neatliek laika. Ikdienas režīms ir saplānots minūtēs. Maršrutu, kas dienā jāmēro, pat ar auto nevaru paspēt izbraukāt. Staigāšanai sanāk maz laika, tāpēc izmantoju katru brīvo minūti. Piemēram, ja bērnu vedu uz Ulbrokas Mūzikas skolu un laikapstākļi ir labi, tad, gaidot mazo atpakaļ, stundu vai pusotru eju staigāt, lai saprastu, ka man ir kājas, ka nedzīvoju tikai uz dibena. Ja ir iespējams, peldu baseinā.
Ik nedēļu veicu ārstniecisko masāžu. Tā nav relaksējošā, bet gan sāpīga, ka brīžiem pat jālec no galda nost. Bet līdz ar to man ir mazāks nogurums, sasprindzinājums, daudz labāka pašsajūta un retākas galvassāpes.
Dažkārt izvedu pastaigā arī Jorkiju [suns], eju uz Biķernieku mežu. Dabā esot, darbus nolieku pie malas. Staigāju, domāju.
Kas mazina spriedzi?
Miegs un laba filma. Pilnīgi atjaunojos, ja izdodas izbraukt ārpus Latvijas. Nesen biju Londonā, Briselē, tāpēc tagad esmu līdzsvarā, man ir spēks strādāt. Ar nepacietību gaidu nākamo izbraukumu. Esot ārzemēs, ir iespēja paskatīties uz dzīvi no cita skatpunkta. Kad atgriežos, mainu to, kas manā dzīvē šķiet lieks - ja kaut ko daru par daudz, uzticu to kādam citam.
Kas palīdz nezaudēt interesi par dzīvi?
Iespējams, mans pētnieka azarts. Mani interesē valodas un zemeslodes pētniecība. Valodas pētu, internetā ir vairākas izrunu un tulkotāju programmas. Pētu patskaņus, līdzskaņus, kā tie radušies. Ģeogrāfiju mācos Google Earth pārlūkprogrammā.
Ja sākat šķaudīt, meklējat zāles?
Man nepatīk slimot, tāpēc ātri meklēju risinājumu. Iedzeru paracetamolu vai ko citu, lai simptomi pazūd. Rudens sākumā neizturēju slodzi un saslimu. Pusi dienas uztraucos, ka jāguļ gultā. Tad padevos, biju laimīga, ārstējos un atpūtos. Noskatījos vairākas filmas.
Kā rūpējies par balsi?
Nepīpēju, nedzeru. Braucot ar mašīnu, neģērbjos silti, bet kakls aukstā laikā ir apģērbts.
Vai sekojat līdzi tam, kas notiek valstī?
Uzskatu, ka presi vajag lasīt pēc iespējas mazāk. Vienu vakaru man ar kādu cilvēku bija garīga saruna. No rīta pieceļoties, lasīju Bībeli un uz dzīvi skatījos ar skaidru sirdi un skaidru galvu. Vēlāk satiku cilvēkus, kas tovakar bija skatījušies ziņas, viņi bija pilni ar bailēm, bažām.
Krīze? Uzskatu, ka visas izmaiņas cilvēkam nāk par labu. Negānu valdību, dzīvoju savu dzīvi. No manis tiks atprasīta mana daļa, no valdības - viņējā.
Vai Latvijas himnu dziedat ar patriotisma jūtām?
Himnu esmu dziedājusi sporta mačos kohejā un basketbolā. Toreiz dziedot, centos uzraut patosu augšā, bet tā bija tikai dziedāšana. Ja pievienojas līdzjutēji, ir lielāks saviļņojums, bet toreiz nebija patriotisma. Pavisam citādas sajūtas piedzīvoju, nesen dziedot himnu Briselē - vēstnieks palūdza. Dievs, svētī Latviju! tad nāca no sirds.
Vai jums svarīgs citu novērtējums?
Vairs ne. Negribu neko pierādīt. Gribu darīt to, kas jāizdara, ko vajag darīt. Jā, man ir patīkami, kad uzslavē, riebīgi, kad peļ. Latvijā maz saka labu, cilvēkos ir skaudība un nenovīdība. Patīkami, ja kāds pasaka labus vārdus.