Solījumu nav izpildījis
12 pārvietotie ir Jemenas pilsoņi, bet pārējie - afgāņi. Viņi visi Gvantanamo cietumā ir pavadījuši aptuveni 14 gadu, lai gan nav stājušies tiesas priekšā, vēsta The New York Times. «Savienotās Valstis ir pateicīgas Apvienoto Arābu Emirātu valdībai par tās ilgstošo atbalstu centienos slēgt apcietinājuma vietu Gvantanamo,» sacīja ASV Valsts departamenta īpašais sūtnis jautājumos par ieslodzīto pārvietošanu Lī Voloskis.
B. Obamas prezidentūras laikā ASV pielikušas lielas pūles, lai pārliecinātu Persijas līča valstis uzņemt Gvantanamo ieslodzītos, kuri nāk no tādām nestabilitātes plosītām valstīm kā Jemena. Amerikāņu drošības iestādes uzskata, ka šīs ir vispiemērotākās valstis pārvietotajiem ieslodzītajiem, jo tajās viņiem nav nekādu valodas un kultūras barjeru, bet šo valstu tiesībsargājošo iestāžu kapacitāte ļauj novērot šos cilvēkus.
Pēc pēdējās pārvietošanas Gvantanamo cietumā palicis 61 ieslodzītais. Divdesmit no viņiem ir atļauts pārvietot, bet gaidāms, ka tuvākajā laikā šo sarakstu varētu papildināt vēl vairākas personas. Izdevums Foreign Policy raksta, ka ASV prezidenta administrācija vēloties līdz novembrim, kad notiks vēlēšanas, samazināt Gvantanamo cietuma iemītnieku skaitu zem 40. Kad B. Obama 2009. gadā stājās prezidenta amatā, ieslodzījuma vietā atradās 242 personas.
Viņam gan joprojām nav izdevies īstenot solījumu savas prezidentūras laikā slēgt cietumu, ko pēc 2001. gada 11. septembra terora aktiem ASV lika izveidot toreizējais ASV prezidents no Republikāņu partijas Džordžs V. Bušs, lai ieslodzītu terorismā aizdomās turētos. Daudziem tur ieslodzītajiem nav izvirzītas apsūdzības, un cilvēktiesību aizstāvji ziņojuši par cietumā notikušiem spīdzināšanas gadījumiem.
Republikāņi liek šķēršļus
Kopš 2002. gada janvāra, kad cietumu atvēra, tajā uzturējušies 780 ieslodzītie (deviņi ir nomiruši). Lielākais ieslodzīto skaits - 684 - Gvantanamo cietumā tika sasniegts 2003. gada jūnijā, informē BBC. Pēdējos gados tas pakāpeniski sarucis, jo lielākā daļa ieslodzīto, kuriem nav izvirzītas apsūdzības, pārvesti uz dzimteni vai trešajām valstīm, tajā skaitā Latviju, kas 2010. gadā uzņēma Uzbekistānas pilsoni Kamalludinu Kasimbekovu.
B. Obama Gvantanamo cietumu uzskata par kauna traipu ASV reputācijai un tic, ka ieslodzījuma vieta veicina džihādistu ideju izplatīšanos. Cietuma uzturēšana ir arī ļoti dārga - 445 miljoni dolāru (394 miljoni eiro) gadā.
Demokrātu partiju pārstāvošā ASV prezidenta centieniem slēgt Gvantanamo cietumu šķēršļus liek politiskie konkurenti republikāņi, kuri kontrolē Kongresu. Viņi ir pārliecināti, ka no Gvantanamo atbrīvotie cietumnieki rada pārāk lielu risku ASV un to sabiedroto drošībai, lai gan izlūkdienestu sniegtā informācija liecina - B. Obamas valdīšanas laikā tikai 4,9% pārvietoto atgriezušies kaujinieku rindās, bet par 8% ir šādas aizdomas.
«Federālās valdības augstākā atbildība ir rūpēties par amerikāņu drošību, bet Obamas administrācijas greizie centieni atbrīvot ieslodzītos, lai beidzot slēgtu Gvantanamo, ir nepieļaujami riskanta spēle ar mūsu nacionālo drošību,» republikāņu senatori Kellija Ejotu citē The Wall Street Journal.