Jūnijā prognozi samazināja pat kādreiz samērā optimistiskā Latvijas Banka, paredzot, ka šogad valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) varētu palielināties par 2 procentiem, nevis par 2,3 procentiem, kā tika paredzēts saskaņā ar izvērtējumu martā, vai 2,7 procentiem, uz kuriem tika cerēts vēl senāk. Salīdzinājumam - pērn Latvijas ekonomika auga par 2,7 procentiem. Tiesa, attiecībā uz valsts attīstību parādījušās arī labas ziņas, piemēram, maija rūpniecības, mazumtirdzniecības, kā arī jūnija patēriņa cenu maiņu dati vedina uz cerību, ka ekonomiskā konjunktūra, iespējams, sāk uzlaboties.
Koriģēs arī citi
Swedbank ekonomists Andrejs Semjonovs vērš uzmanību uz nenoteiktības pieaugumu ārpus Latvijas. «Izaugsmi iegrožo gan trauslais ārējais pieprasījums, gan kavēšanās ar ES fondu apguvi. Nenoteiktība ārējā vidē aizvien saglabājas un ir saistīta, piemēram, ar Brexit, tā ietekmi uz finanšu tirgiem un ES ekonomiku. Ārējā pieprasījuma izaugsme šogad, visticamāk, būs nedaudz zemāka, nekā iepriekš gaidīts. Tas varētu kavēt Latvijas investīciju un eksporta aktivitāti,» spriež Swedbank speciālists.
Situācija turpmākajos mēnešos, «visticamāk, aizvien būs ļoti svārstīga un kopumā neiepriecinoša. Negatīvu ietekmi uz kokapstrādi vismaz tuvākajos dažos mēnešos radīs ar Brexit referendumu saistītais britu mārciņas vērtības kritums», vērtē Swedbank eksperts. Savukārt pakalpojumu eksportā, pēc eksperta domām, aina kļūst drūmāka vārgās pirktspējas Krievijā un aizvien lielākas Krievijas orientēšanās uz pašai savu ostu infrastruktūru dēļ. Pēc A. Semjonova teiktā, izvērtējot apstākļus, Swedbank savu pašreizējo šā gada Latvijas IKP pieauguma prognozi varētu koriģēt uz leju - tuvāk 2 procentiem.
Kļūst piesardzīgāki?
Izaugsmes bremzēšanās notikusi ne tikai saistībā ar ārējiem tirgiem, bet arī ar Latvijas iekšējiem procesiem, jo, par spīti tam, ka daudziem strādājošajiem algas iepriekšējos gados palielinājās, iedzīvotāju tēriņi aug lēnāk nekā iepriekš, turklāt atsevišķos pagājušā gada nogales un šā gada sākuma mēnešos mazumtirdzniecībā kāpums gada izteiksmē nokrities gandrīz līdz nullei. «Pēdējā laikā vērojams, ka cilvēki kļuvuši nedaudz piesardzīgāki tēriņos. Tas ir signāls amatpersonām, ka trūkst drošības sajūtas par to, kādā stāvoklī pašreiz ir Latvijas ekonomika. Arī uzņēmējiem ir apgrozāmo līdzekļu trūkums, tāpēc netiek veiktas investīcijas, kas savukārt traucē attīstību,» situāciju komentē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle Katrīna Zariņa.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone skaidro, ka iepriekšējo mazumtirdzniecības pieauguma tempu nodrošināja 2014. un 2015. gadā vērojamais darba samaksas pieaugums, kā arī energoresursu cenu kritums, tāpēc mājsaimniecības varēja atļauties vairāk tērēt preču un pakalpojumu iegādei. «Šobrīd darba samaksas pieauguma tempi bremzējas, nedaudz samazinās patērētāju skaits, tāpat arī vērojams privāto noguldījumu kāpums. Tādēļ mazumtirdzniecības pieauguma tempa samazināšanās notiek objektīvu iemeslu dēļ,» secina LDDK ģenerāldirektore.
Viņa arī norāda, ka pagaidām vēl nevar runāt par noturīgas hipotekārās kreditēšanas atjaunošanos, lai arī, pateicoties zemajām aizdevuma likmēm, pieprasījums pēc mājokļu kredītiem pieaudzis. Mājokļu kreditēšanas palielināšanos eksperti jau sen uzskata par būtisku grūdienu tautsaimniecības attīstībā, jo tas veicina ne tikai pieprasījumu pēc celtniecības pakalpojumiem un sekmē nekustamo īpašumu nozares attīstību, bet arī rada pozitīvu impulsu tirdzniecībā un apstrādes rūpniecībā, jo līdz ar mājokļu celtniecību un iekārtošanu aug pieprasījums gan pēc dažādiem būvmateriāliem, gan pat parastām elektriskajām spuldzītēm.
Prognozējot, kuras ekonomikas nozares Latvijā šogad varētu uzrādīt visstraujāko izaugsmi, K. Zariņa teic, ka tā varētu būt apstrādes rūpniecība, kas pēdējos gados uzrādījusi izaugsmi, tāpēc paredzams, ka tā varētu turpināties. «Tāpat var paredzēt, ka gaidāmi uzlabojumi būvniecības apjomos. Jāņem vērā arī tas, ka gada otrajā pusē ekonomikā sāks ieplūst ES fondu nauda, kas paredzēta jaunu, inovatīvu un eksportspējīgu produktu attīstībai. Tie, kuri spēs piesaistīt šos līdzekļus saviem produktiem un pakalpojumiem, droši vien arī radīs lielāko daļu no kopējā tautsaimniecības pieauguma,» teic LTRK ekonomikas eksperte.
Nedaudz optimisma
Savukārt DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš neizslēdz iespējamību, ka gada otrajā pusē mūsu valsts ekonomikas izaugsmes temps varētu palielināties. Viņaprāt, galvenais virzītājs ir pārmaiņas kreditēšanā. «Šā gada pirmajā ceturksnī pirmo reizi kopš «dižķibeles» gada griezumā pieauga ienākumus nesošais uzņēmumu kredītu portfelis - par 1,8 procentiem. Kopējais portfelis vēl nedaudz samazinājās - par 0,2 procentiem -, bet to turpina ietekmēt zaudēto kredītu norakstīšana, kurai nav nekāda sakara ar norisēm ekonomikā,» optimistisks ir DNB eksperts, norādot, ka optimistiska ir arī situācija ar mājsaimniecību kredītiem.
Pēc DNB eksperta domām, sagaidāms, ka gada otrajā pusē situācija Krievijā un Ukrainā turpinās stabilizēties. «Turklāt Latvijas uzņēmumi pamazām attīsta pārdošanu citos virzienos, un, piemēram, straujas pārmaiņas jaunu eksporta tirgu apguvē izrādījušās iespējamas pat tik konservatīvā nozarē kā farmācija, un tas ir apbrīnojami. Diemžēl pārtikas ražotājiem gluži tik labi nav sekmējies, bet progress ir,» situāciju raksturo P. Strautiņš. Viņaprāt, no kopējās ekonomiskās izaugsmes viedokļa ļoti svarīgs faktors ir ar tranzītu nesaistīto pakalpojumu eksporta straujais pieaugums. «Ja saglabāsies pieaugums pakalpojumu, to vidū tūrisma un informācijas tehnoloģiju pakalpojuma, eksportā, tie šogad papildus ienesīs summu, kas līdzinās aptuveni 1 procentam no IKP,» lēš ekonomikas speciālists. Samērā optimistisks viedoklis par pakalpojumu eksportu ir arī A. Semjonovam. Viņš pieļauj, ka tas varētu kompensēt to robu, ko ekonomikai var radīt sarežģītā situācija tranzīta jomā.