Desmit mēnešos _Parex_ zaudējumi sasnieguši 82 miljonus latu, kas galvenokārt skaidrojams ar uzkrājumu veidošanu kavētiem kredītiem. Tā kā būtiski sarukuši arī ienākumi, lai tiktu galā ar saspringto finansiālo situāciju, banka gatavojas samazināt depozītu likmes un nākamgad vēl par 20% apcirpt administratīvās izmaksas, klāsta N.Melngailis.
Interese no Eiropas
Bankas ienākumi, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir samazinājušies par 40%. «Palielinās «slikto» kredītu apjoms, noguldījumu sektorā ir spēcīga konkurence, ir liels spiediens uz procentu likmēm. To kompensē drastiska administratīvo izdevumu mazināšana,» situāciju raksturo bankas finanšu direktors Roberts Stuģis. Šogad bankas administratīvās izmaksas ir par 40% mazākas nekā pērn, darbinieku skaits sarucis no 2700 līdz 2000 cilvēkiem. Jāmaksā arī valstij par tās bankā izvietoto depozītu 600 miljonu latu apmērā, par ko līdz šim valsts saņēmusi 42 miljonus latu, tādēļ izveidojusies situācija, ka neto ienākumi nesedz administratīvās izmaksas, atzīst R.Stuģis. Lai to risinātu, plānots samazināt noguldījumiem piedāvātos procentus, kā arī turpināt palielināt kredītu pievienotās likmes.
Cik daudz valstij būs jāiegulda pamatkapitālā, lai segtu bankas zaudējumu, precīzi būs zināms janvārī. Gada sākumā arī jābūt skaidrībai, kas turpmāk ar banku notiks. Pamatscenārijs ir bankas sadalīšana un investora atrašana katrai no daļām, taču, ja šis process tik raiti neies, notiks zīmola maiņa, pieļauj N.Melngailis. Interese par Parex pirkšanu pieaugot, pārsvarā tās esot Eiropas bankas. «Domāju, nākamgad varēsim konkrēti runāt par investora piesaisti,» viņš teic.
Nerezidentus neatdalīs
Risinot sarunas ar potenciālajiem pircējiem, prioritāte būs investora spēja aizvietot valsts bankā noguldīto depozītu, kas kalpo likviditātes nodrošināšanai. Runājot par lielo nerezidentu segmentu, tas, visticamāk, paliks kā «labā» Parex sastāvdaļa un kā atsevišķs bizness netiks nodalīts. «Iespējams, būs investori, kas tieši caur Parex vēlēsies iziet Austrumeiropas tirgū,» pieļauj N.Melngailis un piebilst, ka kādu Vācijas vai Lielbritānijas banku bizness Krievijā interesē vairāk nekā Baltijā.
Pēc N.Melngaiļa stāstītā, Parex patlaban meklē arī iespējas aizņemties, lai piesaistītu resursus kreditēšanas atjaunošanai.