Minētais jautājums valdībā tika izskatīts tikpat kā bez diskusijām. Vienīgi tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) uzsvēra, ka tas ir politisks lēmums. Tikmēr fonā jūtams saspīlējums Vienotības un Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) attiecībās, jo par VID notiekošo partijas ir dažādos ieskatos. Finanšu ministrijas vadībā ZZS ir pirmo reizi un reformu uzskata par svarīgu, lai salauztu to iekšējo kārtību, kāda neafišētā veidā ir pastāvējusi šajā iestādē un kļuvusi par augsni nelikumīgām darbībām. Savukārt Vienotības pārstāvji reorganizāciju saista ar centieniem «uzspridzināt VID», lai saliktu tajā savus cilvēkus. Vienotība bija atbildīga par šo ministriju no 2009. gada marta līdz šā gada martam, bet no 2004. gada marta līdz 2009. gadam Finanšu ministriju vadīja Tautas partijas (TP) pārstāvji, tolaik TP biedrs bija arī tagadējais premjers Māris Kučinskis (ZZS).
Valsts prezidents neklusē
Pagājušajā nedēļā savu viedokli par VID notiekošo izteica arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kurš LNT raidījumā 900 sekundes sacīja, ka par situāciju VID atbildība jāuzņemas iepriekšējiem finanšu ministriem no Vienotības, kurai pirmo reizi finanšu ministrs bija jau 2002. gadā Einara Repšes (JL) valdībā. Reaģējot uz Vienotības līderu izteiktajām aizdomām, ka VID ģenerāldirektores I. Pētersones aiziešanai no amata ir politiski zemteksti, Valsts prezidents aicināja runāt skaidru valodu. Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Vienotība) ir pārsteigts par Valsts prezidenta nostāšanos ZZS pusē, kurā R. Vējonis pats kādreiz bija. «Valsts prezidentam ir jāstāv pāri partiju savstarpējām attiecībām, jo pretējā gadījumā viņš riskē iestigt tajā pašā politiskajā dūksnājā,» uzskata A. Latkovskis. Viņš neminēja konkrētus piemērus, kas liecinātu par politiskajiem zemtekstiem, taču politiķim esot iespaids, ka I. Pētersone bijusi spiesta aiziet no darba, kad «moris savu bija padarījis».
To, vai tas ir mēģinājums «attīrīt laukumu saviem cilvēkiem», vai sakārtot sistēmu, varēšot redzēt pēc laika, saka A. Latkovskis. Viņš uzsver, ka tieši tad, kad Finanšu ministriju vadīja Vienotība, «sāka aizturēt organizētās grupas», kā arī samazinājās ēnu ekonomikas īpatsvars. Nesen Vienotība arī izplatīja paziņojumu, kurā uzsvēra, ka cīņa ar ēnu ekonomiku bijusi tās prioritāte, uzskaitot veiktos pasākumus. Paziņojumā norādīts, ka reorganizācijai pakļauto izmeklēšanas iestāžu - Muitas policijas un Finanšu policijas - darbā bijuši nozīmīgi panākumi.
Pavasarī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pieteica vērienīgu VID darbinieku rotāciju, ko sagatavoja iestādes līdzšinējā vadītāja I. Pētersone, kura pēc tam iesniedza atlūgumu. To 39 personu vidū, kuras skāra rotācija, bija arī Muitas policijas priekšnieks Edijs Ceipe un Finanšu policijas direktors Kaspars Podiņš, kuri apmainījās vietām. Iekšējās drošības daļa bija pakļauta Finanšu policijai, kura tai būtu jākontrolē. Tās pakļaušana ģenerāldirektoram dos iespēju šai struktūrai būt neatkarīgākai, valdības sēdē sacīja finanšu ministre D. Reizniece-Ozola. Pēc abu iestāžu apvienošanas to funkcijas būs Nodokļu un muitas policijas kompetencē.
Nebojās reputāciju
Gada sākumā Latvijas Televīzijas raidījums De Facto stāstīja par toreizējā finanšu ministra Jāņa Reira (Vienotība) ārštata padomnieku Jāni Dambīti, kurš ministrus konsultējis jau no laikiem, kad ministriju vadīja Einars Repše (JL). J. Dambītim bija ekskluzīva caurlaide piekļūšanai pie VID augstākajām amatpersonām. Neoficiāli šādi padomnieki tiek uztverti kā starpnieki starp politiķiem un attiecīgās iestādes darbiniekiem ar tiesībām dot viņiem dažādus uzdevumus. Lūgts to komentēt, kāds Vienotības politiķis neformāli pieļauj: «Toreiz bija viens Dambītis, bet tagad tur rosās četri pieci šādi padomnieki.»
Premjers M. Kučinskis, lūgts to komentēt, Dienai apgalvo: «Pilnīgi droši - nē. Mums nav tādu dambīšu - ja būtu bijuši, tad viņi jau būtu klāt. Nekādu spiedienu nav bijis.» Premjers gan atcerējās, ka sākumā «kaut kādi cilvēki tusēja apkārt, bet viņiem tika doti skaidri signāli, ka mēs no tādiem norobežojamies. Mēs esam brīvi un tā arī strādāsim. Kaut kad taču ir jāsakārto sistēma». Premjers uzsver, ka jaunais VID ģenerāldirektors tiks izraudzīts konkursa kārtībā, kandidātu vērtēšanā piesaistot ārvalstu ekspertus. Finanšu ministres D. Reiznieces-Ozolas kolēģi politiķi aizstāv, norādot, ka viņa ir noskaņota veidot savu politisko karjeru un tāpēc «Dana skatās, lai nebūtu iemesla apšaubīt viņas reputāciju».