Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -2 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Pedagogi rod alternatīvas iespējas

Kopš rudens, kad mājturības un ritmikas skolotājas Jolantas Straumes slodze samazinājās uz pusi, būtisks atspaids ir ienākumi no viņas privātskolotājas darba. Viņa ir simtais pedagogs, kurš pēdējā pusgada laikā saņēmis privātprakses sākšanas sertifikātu, un ar to viņa papildu darbam skolā varēs turpināt piepelnīties, arī mācot dejošanu. Krīzei jūtami atspoguļojoties arī skolotāju maciņā, aizvien vairāk esot tādu mācībspēku, kas meklē alternatīvas ienākumu gūšanas iespējas, jo pieteikumu skaits pedagogu privātprakses sākšanai gada pēdējos mēnešos esot krietni pieaudzis.

Pedagogu privātprakse jau ir populārs skolotāju darbības veids Eiropā, bet Latvijā, līdz atalgojuma samazinājuma vilnis nenonāca arī līdz skolām, mācībspēki sertifikātu saņemšanai pieteikušies samērā maz. Tagad tendence ir mainījusies, pieteikumu skaits sertifikātu saņemšanai pieaudzis diezgan strauji, piesakoties gan skolotāji, kuri darbu skolā zaudējuši, gan tie, kuri joprojām turpina strādāt skolā, bet meklē veidu, kā piepelnīties. Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītājs Aivars Stankevičs stāsta, ka var secināt - interese par pedagogu privātpraksi palielinājusies izglītības finansējuma grieziena ietekmē. Piemēram, pēc tam, kad skolām naudas trūkuma dēļ nācies atteikties no pagarinātās dienas grupas finansēšanas, daudzi skolotāji vēlas iegūt sertifikātu, lai tās vadītu privāti.

Lielākoties pedagogi vēlas veidot privātpraksi, lai mācītu svešvalodas vai arī vadītu kādas interešu izglītības nodarbības. Ir priekšmeti, kuros par privātskolotājiem kļūt grūtāk, jo nav pieprasījuma. Piemēram, J.Straume stāsta, ka ar viņas otru - mājturības skolotājas - izglītību var strādāt tikai skolā, jo jauniešiem ir visai neliela interese par rokdarbiem pat skolā, kur nu vēl ārpus tās sienām. Tomēr arī ar ritmikas skolotājas amatu viņai pietiekot, lai darbu ārpus skolas viņas pilsētā Valmierā atrastu. Ar privātskolotāja darbu esot iespējams nopelnīt vēl aptuveni tikpat, cik par darbu skolā, taču skolotājam jārēķinās, ka tādā gadījumā jāstrādā būs daudz, jo pa dienu jāstrādā skolā, bet vakaros vēl savs priekšmets jāmāca privāti. Tomēr nekas cits neatliek, jo ģimene ir jāuztur, saka J.Straume.

Drošu datu, cik Latvijā ir privātskolotāju, nav. Ir zināms, ka sertificēti ir 350 privātskolotāji, no kuriem 114 savu pieteikumu iesnieguši pēc 1.septembra, turklāt daļa pieteikumu vēl tikai gaida savu izskatīšanas kārtu, stāsta A.Stankevičs. Tomēr gan Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītājs Jānis Krastiņš, gan Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēde Dzintra Kohva norāda, ka reālais privātskolotāju skaits ir grūti apzināms, jo liela daļa pedagogu tā piepelnās neoficiāli, šo ienākumu veidu īpaši neafišējot.

J.Straume stāsta, ka dažos gadījumos privātskolotāja sertifikāts var būt obligāta prasība, jo, piemēram, viņa strādā arī bērnudārzā, kur nemaz neļauj strādāt nesertificētam pedagogam. No A.Stankeviča teiktā var secināt, ka šis sertifikāts ir sava veida kvalitātes zīme, jo to varot saņemt tikai pedagogi ar atbilstošu izglītību, kuri apmeklējuši arī profesionālās pilnveides kursus, turklāt skolotājiem jāiesniedz arī programma, ko viņi privātpraksē vēlas īstenot. Teorētiski privātskolotāji, kuri nav nokārtojuši formalitātes, var tikt administratīvi sodīti, ja IKVD par viņiem ienāksies kādas sūdzības, saka A.Stankevičs.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Putina apgrieztie spārni

Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam nākas atcelt ārvalstu vizītes arī tāpēc, ka daudzas valstis atsakās uzpildīt viņa lidmašīnā degvielu, kā dēļ Putins nemaz nevar sasniegt plānotos galamērķus.








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?