Zelta ziedi
Pēc garuma izšķir zemās krizantēmas (20-50 cm), vidēji augstās (50-100 cm) un augstās (virs 100 cm). Krizantēmas (Chrysanthemum) ir kurvjziežu dzimtas ģints augi - daudzgadīgi lakstaugi, kas tiek audzēti kā krāšņumaugi. To dabiskais izplatības areāls ir Āzijas un Eiropas ziemeļaustrumu mērenā josla un subtropi. Krizantēmu ģintī ir apvienotas aptuveni 150 sugu. Nosaukums «krizantēma» ir cēlies no grieķu valodas, kas burtiskā tulkojumā nozīme «zelta zieds» (chrysos - zelts, anthemos - zieds).
Krizantēmas ir tipisks īsās dienas augs. Latvijā vasarā dienas garums ir 16-17 stundu, toties ziemā tikai 6-7 stundas. Krizantēmām optimālais dienas garums ir 10-12 stundu. Ja diena ir īsāka vai garāka, augi pārstāj raisīt ziedpumpurus un veido tikai zaļus dzinumus. Krizantēmām labvēlīgākā augšanas temperatūra ir 15-20 grādu, tām patīk bagātīgi mēslota augsne un intensīva gaisma. Krizantēmas var pavairot ar spraudeņiem, un tās izaug no stādīšanas brīža līdz ziedēšanai aptuveni pusotra līdz triju mēnešu laikā.
Labprāt pārziemo
Krizantēma ir daudzgadīgs augs un pārziemot spēj arī puķpodā - patlaban teju jebkurā tirdziņā un ziedu veikalā nopērkamās - ja vien tām ir atbilstoši apstākļi. Krūmu krizantēma pēc noziedēšanas jāapgriež, jātur vēsā, sausā pagrabā vai verandā +5-8 °C. Lai neiekalst, tā minimāli šad tad jālaista. Martā, kad dienas kļūst garākas un gaismas ir vairāk, augu sāk papildus mēslot. Atkal ārā to nes pēc salnām - maijā, jūnijā -, bet pirms salnām - atkal telpās. Siltumā, telpās krizantēmas sāks atkal dzīt jaunos dzinumus, tām jāveido forma - galotnītes jāapgriež.
Krizantēmas vēlas vienmērīgu un mērenu mitrumu. Barības vielas ieteicams pievienot ik laistīšanas reizē, jo podā šaurībā, nelielā substrāta daudzumā augi prasa vairāk un jutīgi reaģē uz nepietiekamām devām.
Augus nedrīkst aprasināt, jo krizantēmas tad cieš no miltrasas. Tā ir sēnīšu izraisīta slimība, kas inficē augus, izplatoties ar sporām pa gaisu. Uz lapām parādās plankumi, vēlāk tās sāk dzeltēt, no apakšas pārvelkas ar tādu kā baltu plēvīti, galu galā sačokurojas un nobirst, cieš arī ziedkopas - pumpuri neatveras, brūnē, kalst. Krizantēmas ir jāuzmana arī no tīklērcēm, siltumnīcu baltblusiņām, laputīm, kā arī tripšiem.
Prasa rūpes un uzmanību
Ja piemetusies baltā rūsa, augi jāiznīcina sadedzinot - diemžēl! Tādēļ, izvēloties dēstus, rūpīgi jāizpēta to veselības stāvoklis.
Jāatceras, ka podiņos krizantēmas var augt kā ārā, tā telpās. Taču ārā tās jāsargā no salnām, kas ir zem 0 grādu temperatūras, savukārt istabā puķēm nepatiks karsts un sauss gaiss. Tās ātri novīst - pirmās novīst un nokrīt lapas. Jāsargās arī no pārliešanas. Kaut arī ir krizantēmu šķirnes, kas labi aug mūsu dārzos, podiņos augošās nebūs piemērotas stādīšanai dobē, jo tām patīk citi apstākļi, taču pārziemot gan spēs.
Jāatceras, ka podiņš jāgroza, jo ziedi izteikti tiecas pret gaismu. Ilgi negrozīta, puķe kļūs šķība, ziedēs tikai vienā krūma pusē.