Atklājot kongresu, partijas līderis Rīgas mērs Nils Ušakovs atgādināja, ka šogad Saskaņa ir nosvinējusi 20 gadu jubileju. Tiesa, šajā laikā tā ir mainījusi nosaukumu, partnerus, veidojusi apvienības, taču tās vērtības neesot mainījušās. Saskaņas priekštece ir 1994. gadā dibinātā Tautas saskaņas partija, kuru 5. Saeimā pārstāvēja arī viens no tās vēlākajiem līderiem J. Urbanovičs, kurš kopš tā laika parlamentā ir strādājis bez pārtraukuma.
Ušakovs brauks uz laukiem
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Saskaņa ieguva vienu mandātu, kuru saņēma Andrejs Mamikins. Viņš strādā EP Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupā, kas ir viena no ietekmīgākajām. To A. Mamikins uzsvēra arī kongresā, atgādinot, ka Eiropas Parlamentā sociālisti ir vairākumā kopā ar Eiropas Tautas partiju grupu un EP priekšsēdētājs Martins Šulcs ir no sociālistiem - viņš ir ticies ar Saskaņas līderi N. Ušakovu un atbalsta Latvijas kolēģu integrēšanos ideoloģiski radniecīgajā Eiropas partiju grupā.
«Labējām partijām aizvien grūtāk būs pamatot Saskaņas izslēgšanu no koalīcijas Latvijā, jo spiediens būs no visām pusēm. (..) Mēs turpināsim līdz pilnīgai uzvarai, un šajā ziņā mums palīdzēs Eiropas sociāldemokrāti,» sacīja A. Mamikins. Viņš arī informēja, ka EP sociālistu grupas vadība ir vērsusies ar vēstuli pie Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa ar aicinājumu respektēt to vēlētāju izvēli, kuri balsojuši par Saskaņu, kas ieguvusi vēlēšanās lielāko atbalstu. Gan J. Urbanovičs, gan N. Ušakovs un vēl vairāki runātāji kritizēja valdošo labējo partiju politiku, kuras rezultātā daudzi cilvēki ir atstājuši valsti un tajā vērojama nevis ekonomiskā attīstība, bet stagnācija.
Lai panāktu lielāku atbalstu nākamajās Saeimas vēlēšanās, Saskaņa ir iecerējusi vairākus pasākumus. N. Ušakovs norādīja uz mērķi dubultot vietējo organizāciju skaitu, lai tās būtu visās pašvaldībās. Tāpēc būs nepieciešams stiprināt saikni ar vietējām nodaļām, un Rīgas mērs kā partijas līderis tagad dosies arī uz reģioniem. Vēl viens darbības virziens būs orientēts uz sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām. Gados jaunais Andris Morozovs informēja par ieceri veidot jaunu un spēcīgāku jauniešu organizāciju, kurā notiks uzņemšana vecumā līdz 35 gadiem, un tās mērķis ir «izveidot Saskaņas jauno līderu paaudzi». Kongresā varēja sastapt vairākus bijušos LSDSP biedrus, kuri tai pieslējušies pēdējā gadā. Taču atšķirībā no citiem gadiem izpalika sadarbības partneru no partijas Gods kalpot Rīgai apsveikums. Tiesa, no tradīcijas citam citu sveikt kongresos ir atteikušās arī valdības partijas.
Vadība nemainās
No 3500 partijas biedriem uz kongresu kultūras pilī Ziemeļblāzma bija ieradušies 579 delegāti. Tas bija viens no īsākajiem šāda veida forumiem un ilga tikai nedaudz vairāk nekā divas stundas. Delegāti netika apgrūtināti ar kongresa materiāliem, jo visu nepieciešamo varēja izlasīt zālē novietotajā ekrānā. Pērn uz diviem gadiem ievēlētā partijas vadība un valde būs jāpārvēlē tikai 2015. gada nogalē. Tāpēc delegātiem vajadzēja pieņemt tikai vienu lēmumu un Zilupes mēra Oļega Agafonova vietā valdē ievēlēt Liepājas mēra vietnieku Juriju Hadaroviču. O. Agafonovs pirms kāda laika bija secinājis, ka ideoloģiski viņam tuvāka ir Vienotība.
Partijas vadība nerosināja to savu kolēģu apspriešanu, kas dažādu iemeslu dēļ ir nonākuši tiesībsargājošo iestāžu uzmanības lokā. Jau iepriekš N. Ušakovs informēja, ka Saeimas deputāts Sergejs Potapkins, kura sievai daļēji piederošā uzņēmumā ir konstatēti finanšu pārkāpumi, pašlaik atrodas atvaļinājumā un pēc tā partijas vadība viņu uzklausīs, jo svarīgs būšot paša lēmums.
Jau pirms kongresa kāds partijā redzams politiķis neformāli atzina, ka šajā kopsapulcē patiesībā neesot ko darīt, bet tāda ir kārtība, ka reizi gadā ir jāsanāk kopā. Saskaņa izvēlējās laiku pirms Ziemassvētkiem, un tāpēc runātāji bija lūgti uzstāšanos pabeigt ar gaidāmajiem svētkiem pieskaņotām dzejas rindām un novēlējumu. Tas gan auditorijai tika pateikts tikai pēc tam, kad frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins jau bija noskaitījis savu četrrindi, kas beidzās ar vārdiem: «Lai visu rūgto aizmirst sirds.» Delegāti bija izvēlējušies Raiņa, Aleksandra Čaka un vēl vairāku pazīstamu dzejnieku rindas. Saeimas deputāts Jānis Tutins savu vēlējumu norunāja latgaliski. Kāds delegāts uzsauca tostu: «Lai katrā ģimenē, pagastā, pilsētā un valstī valda saskaņa, nevis vienotība.» Kongresā vairāki runātāji uzstājās krieviski, bet viņu skaits bija mazāks nekā agrāk.