Viņas saka - pasākumam _Galerijas 21_ telpās nav feministiskas ievirzes, tajā līdzdarbosies dažādu radošo nozaru pārstāvji. «Mūzikas grupās spēlē pārsvarā puiši. Šeit nebūs tikai meitenes! Mēs te esam tikai sešas, ja mēs būtu sešdesmit, tad būtu savādāk,» uzsver A.Lāce.
Pagrīdes turnīrs šovakar plkst.19 tiks atklāts ar izrādi Pasakas par Ņukucīti (Aivara Neibarta literārais darbs). «Neibarta pasakas man ir iedvesmas avots, izrādē ir performances elementi un rezultāts nedaudz atgādina instalāciju,» stāsta A.Lāce, kura pati tēlo šajā Vara Klausītāja iestudētajā izrādē. «Pēc izrādes apmeklētājiem izstāstīsim Turnīra noteikumus.»
Visa projekta kodols - sešu mākslinieču sadarbība. Meitenes veidos instalācijas: A.Lāce duetā ar Vidagu Karpenko, Daiga Krūze - ar Diānu Adamaiti, Laura Prikule - ar Evu Vēveri. «Tā ir sešu dienu radošā darbošanās. Telpā nemitīgi ir iespējamas dažādas pārmaiņas. Es gribu veicināt sadarbību - līdzīgi kā mūziķi koncertā saspēlējas savā starpā vai aktieri - izrādē,» uzsver A.Lāce. No otrdienas līdz sestdienai galeriju varēs apmeklēt no plkst.12, ik vakaru notiks koncerti. Otrdien uzstāsies Andrejs Grimms ar eksperimentālu ģitārmūziku, trešdien - Jēkabs Nīmanis un draugi.
«Mums ir iedota brīva telpa, kur spēlēties,» mākslinieces vairākkārt atkārto. Ko nozīmē spēlēties? «Tas ir gan precīzs, gan abstrakts jēdziens, kas var reducēties līdz vienkāršākajai galda spēlei, kuru katrs pazīst, - bezmaz vai ričuračs. Sestdien no plkst.15 galerijā paredzēts akcijas noslēgums, būs muzikālas improvizācijas un skatītāji aicināti nākt ar savu iecienītāko galda spēli,» skaidro A.Lāce.
Galerijas apmeklētājiem būs iespēja ielūkoties mākslinieču darba procesā, kas parasti notiek darbnīcā. «Radošais process darbnīcā arī ir spēlēšanās, kamēr nonāc līdz kādai gleznai vai objektam. Šajā projektā gribam uzsvērt pozitīvo un neapstāties tāpēc, ka nav naudas un ir krīze. Gribas gaišu noskaņu. Gribas kaut ko uztaisīt,» piebilst gleznotāja Daiga Krūze.
Mākslinieces priecājas, ka Pagrīdes turnīra formāts ir nepiespiests: «Šis pasākums notiek bez jebkādiem līdzekļiem, bet mums ir telpa, ir cilvēki, kuri vēlas radoši izpausties. Nav jau tā, ka mēs jūtamies kā bērni un tāpēc mums gribas spēlēties. Galda spēle ir labs simbols: tā neprasa no tevis neko, tu pavadi laiku, sarunājies ar pretinieku, bet tā neprasa ne līdzekļus, ne liekas piepūles. Tā ir komunikācija.»