Pirmdien Saeima lems par nākamā gada un vidēja termiņa valsts budžeta likumu pieņemšanu galīgajā lasījumā.
Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis (Vienotība) lēš, ka kopējā summa no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kas atvēlēta deputātu priekšlikumiem, varētu būt ap septiņiem miljoniem eiro. Valdība noraidīja šos ierosinājumus, taču tās esot juridiskas nianses. Finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība) Dienai paskaidroja, ka pēc būtības valdība nav šos priekšlikumus izskatījusi. Taču attieksmes neizteikšana saskaņā ar Kārtības rulli nozīmētu atbalstu. Finanšu ministrs atzina, ka galīgo lēmumu pieņem deputāti un valdība to nevar ietekmēt. Vienīgais risinājums būtu, ja politiķi par saviem ierosinājumiem censtos pārliecināt nozaru ministrijas, bet tām ir savas prioritātes un tas var neizdoties, sacīja J. Reirs. Viņš piebilda, ka arī citās valstīs ir šāda prakse.
Atbalsts kā pateicība
Latvijā nelielas valsts budžeta daļas sadalīšana pēc deputātu ieskatiem jeb tā sauktajām kvotām pastāv jau vairāk nekā desmit gadu. Šī prakse attīstījās Tautas partijas (TP) valdīšanas laikā. To toreiz Saeimā pārstāvēja arī tagadējais Valkas novada priekšsēdis Vents Armands Krauklis (LRA), kura vadītajam novadam koalīcijā nav sava pārstāvja. Turpretim par kaimiņos esošo Smiltenes novadu ir parūpējušies vairāki politiķi - arī bijušais Smiltenes mērs Ainārs Mežulis (ZZS). V. A. Krauklim palicis prātā, ka TP šos līdzekļus dalījusi ar sistēmisku pieeju, partijā kopā izvērtējot, kam patiešām tie būtu vajadzīgi. «Tas ir vienkāršots veids, kā deputāti var patikt saviem vēlētājiem, bet nezinu, vai tas ir labākais veids,» piebilda V. A. Krauklis.
Ielūkojoties deputātu priekšlikumos, ir iespaids, ka tas varētu būt arī veids, kā valdošie var pateikties opozīcijas partijām par atbalstu. Rēzeknes pašvaldībai, kuru vada Saskaņas mērs Aleksandrs Bartaševics, ir cerības uz vairāk nekā 950 000 eiro savai sporta būvei. Saskaņa, tāpat kā Latvijas Reģionu apvienība (LRA), atbalstīja valdības nacionālo pozīciju jautājumā par bēgļu uzņemšanu, kad to nebija gatavi darīt koalīcijas partneri. Arī LRA deputātes Nellijas Kleinbergas savulaik vadītais Skrundas novads pēc Vienotības ierosinājuma saņems gandrīz 150 000 eiro Rudbāržu pils renovācijai. Lūgts to komentēt, K. Šadurskis Dienai sacīja, ka viņš uz šīm iniciatīvām negribētu skatīties tik primitīvi - viņam esot vienalga, kura partija ir pie varas. Finansējuma piešķiršana lielajiem sporta būvju projektiem atbalstīta pēc Sporta apakškomisijas deputātu ierosinājuma, un tas esot izsvērts lēmums. «No Rudbāržiem ir sākušās Latvijas brīvības cīņas. Tur ir kultūrvēsturiskas un nacionālas vērtības,» piebilda K. Šadurskis. Deputāti ierosinājuši piešķirt finansējumu arī vairākiem dievnamiem, nevalstiskajām organizācijām, kultūras un izglītības iestādēm, kā arī dažādu pasākumu rīkošanai, piemēram, mūsdienīgās tautas mūzikas festivāla organizēšanai Saukā.
Katrs var palūgt
Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) deputāts Imants Parādnieks vasarās apceļo Zemgali un tad redzot vajadzības, kuras uz nozaru ministriju atbalstu nevarot cerēt, pat ja pie tām vēršoties. Piemēram, viņš minēja Kurzemes cietokšņa muzeju Zantē, kuru veidojis cilvēks par saviem līdzekļiem. I. Parādnieks piedāvājis piešķirt muzejam 4000 eiro. Līdzīgi Neretā deputāts ievērojis, ka bērniem diennakts tumšajā laikā jāiet cauri parkam uz skolu pa dubļainu, neapgaismotu ceļu. Tāpēc ierosinājis paredzēt 7000 eiro, lai motivētu pašvaldību līdzfinansēt ceļa sakārtošanu. NA un Vienotības līderi arī rosinājuši piešķirt 110 000 eiro Likteņdārza sabiedriskās ēkas pirmā posma būvniecībai. Līdzīgs atbalsts pēc Vienotības politiķu iniciatīvas paredzēts arī Lestenes baznīcai.
Nevienam nevarētu būt iebildumu pret to, lai Latvijā ar skaistiem koncertiem nosvinētu maestro Raimonda Paula jubileju, tāpēc Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcija rosinājusi paredzēt 200 000 Latvijas Radio bigbendam, bez kura koncerti nebūtu iedomājami. «Tās ir lietas, kur daudz naudas nevajag, bet kas sniedz cilvēkiem gandarījumu,» sacīja ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, komentējot ZZS ierosinājumus. Tos aplūkojot, redzams, ka pārsvarā deputāti rūpējas par pašvaldībām, ar kurām ir saistīti. Par atbalstu Liepājai padomājuši liepājnieki Valdis Skujiņš, Aija Barča, kā arī Edgars Putra (visi ZZS), kurš kopā ar ventspilnieku Gundaru Daudzi (ZZS) rosina iedot naudu arī Ventspils Augstskolas Irbenes radioteleskopa uzturēšanai.
Uzrunātie deputāti īsti nevarēja atbildēt, vai kādā citā pašvaldībā šis finansiālais atbalsts nebūtu vairāk vajadzīgs, bet tai nav palaimējies, jo Saeimā nav sava pārstāvja. Politiķi norādīja, ka ikvienam ir iespēja rakstīt vēstuli kādai frakcijai vai Saeimas Budžeta komisijai un izteikt lūgumu. Diena ielūkojās dažās vēstulēs. Piemēram, no Cēsu novada, kuru vada viens no Vienotības līderiem Jānis Rozenbergs un no kura ir arī Artis Rasmanis (ZZS), saņemta vēstule, kurā lūgums sniegt nelielu atbalstu vairāku sporta pasākumu rīkošanai. Tas pamatots ar vārdiem: «Sports būtiski ietekmē iedzīvotāju veselību, veicina bērnu un jauniešu fizisko attīstību.» K. Šadurskis teica, ka komisija neesot varējusi atbalstīt visus lūgumus. Uz vaicāto, kā šādu praksi varētu mainīt, komisijas priekšsēdis sacīja, ka risinājums varētu būt vēlēšanu sistēmas maiņa. Ja vēlētāji vairs nevarētu atzīmēt kandidātus ar krustiņiem vai tos svītrot, nebūtu vairs tādas nepieciešamības īstenot individuālās vēlēšanu kampaņas.