Pirks pirms izziņošanas
Drīzumā jau būšot nopērkamas biļetes uz Positivus 2014, un nav šaubu, ka cilvēki tās pirks, vēl pirms tiks izziņota kaut viena festivālā gaidāmā grupa. Jo no 30 000 šīgada apmeklētāju šogad katrs varēja atrast kaut ko savai gaumei. Ja tie nebija lielie mākslinieki uz galvenajām skatuvēm, daudz interesanta bija arī uz mazajām. No tām vislabākajā vietā atradās I Love You skatuve - tai bija grūti paiet garām, pārvietojoties no pašas lielākās Tele2 skatuves uz ēšanas un dzeršanas punktiem vai otru lielāko Nordea skatuvi, kas iekārtota pirms vairākiem gadu desmitiem Salacgrīvas Zvejnieku parkā būvētajā estrādē ar klasiskajām koka solu rindām slīpumā skatuves priekšā. Deju placī starp skatuvi un soliem bija pilns ar baltiem spilveniem, uz kuriem varēja ērti atlaisties un nebīties miega arī dienas vidū, ja tāds pēkšņi uznāk un pat saule to nedzen prom. Neveiksmīgāks ģeogrāfiskais stāvoklis bija Palladium skatuvei - it kā tā bija viena no galvenajām četrām, bet nokļūt tajā sanāca vienīgi nejauši - pa ceļam uz pavisam mazo un mīlīgo, kāpas nogāzē starp kokiem uzslieto Dabas skatuvi vai vēju plosīto pludmales Red Bull skatuvi, līdz kurai ceļš mērojams, kādu gabaliņu brienot pa smiltīm, lai pēc tam no katras kedas izkratītu pa puskilogramam smilšu. Bet tas bija tā vērts, lai redzētu somu avangarda mūziķa Džimija Tenora vai pašmāju elektroniķu Elvi/Dunian uzstāšanos.
Katra gaumei
Atgriežoties pie iepriekšminētā «katram kaut kas savai gaumei», šo rindu autoram vislielāko muzikālo baudījumu sagādāja Džons Grants, Palma Violets un The XX, bet tas jau bija gaidāms iepriekš. Pārsteidza Darwin Deez, kurš pēc dzirdētajiem hitiem šķita tipisks viendienītis - hipsteru iecienītu un līdzi dziedamu popmūzikas dziesmiņu autors, bet savās skatuves izpausmēs viņš šķiet kā šīs desmitgades Džimijs Hendrikss. Klasiskās sešdesmito gadu rokmūzikas pārmiesotāju klanu pārstāvēja atraktīvais un ārkārtīgi fotogēniskais Willy Moon, kurš pat parūpējās par nelielu asins straumi, sagriežot pirkstu ar ģitāras stīgu. Šobrīd aktuālas, rīt varbūt jau aizmirstas grupas, uz kuru koncertiem traucās milzīgi pūļi, bija Two Door Cinema Club, Noah And The Whale, Imagine Dragons, dziesminieks un pianists Toms Odels. Jaunā veidolā Latvijā atgriezās reiz Skaņu meža koncertā redzētie dāņi Efterklang, kuru koncerts arī noteikti ierindojams festivāla neaizmirstamāko notikumu desmitniekā. !!! un C2C visaugstākā līmeņa koncertballītes, pašlaik ļoti aktuālā deju zāļu hita I Don't Care, I Love It autore - britu sintīpopa dziedātāja Charli XCX, vienīgā melnādainā Positivus lielās skatuves zvaigzne Maikls Kivanuka un īslandiešu kosmosa iekarotāji Sigur Ros katrs atsevišķi būtu pelnījuši garāku aprakstu. Tāpat nostalģija jeb vecas lietas joprojām ir modē ne tikai apģērbā - jauniešu pūļi šturmēja skatuves arī pašmāju klasiķu Zodiaka un Jauna Mēness koncertu laikā.
Ieteikumi telšu pilsētiņām
Ja nu galīgi piegriezās jebkāda mūzika, vienmēr varēja aiziet arī uz festivāla kinoteātri. Kāpēc gan nepaskatīties pēdējo gadu latviešu filmas, nepērkot uz katru seansu biļeti? Aigara Graubas Sapņu komanda, 1935, Jāņa Norda Mammu, es tevi mīlu, Lailas Pakalniņas Picas, animācijas filmas un īsfilmas - tās visas bija arī Positivus.
Vairāk kārtības vajadzētu ieviest telšu pilsētiņā. Pirmām kārtām atšķirībā no jebkura festivāla ārzemēs tur varēja ienest stikla pudeles. Protams, pašas par sevi tās nekādu ļaunumu nenes un dzert no tām ir patīkamāk nekā no plastmasas traukiem, bet, ja kāda saplīst, telšu pilsētiņā pa zemi mētājas stikla lauskas, kas varētu padarīt svētkus pagalam asiņainus tiem, kuriem patīk staigāt basām kājām vai paguruma brīdī nolikties gar zemi, kur pagadās. Otrs ieteikums: kādam darbiniekam vajadzētu sekot līdzi, kā tiek celtas teltis - daudzi apmeklētāji bija uzcēluši vienu telti un līdzās aizņēmuši vietas saviem draugiem, kas gatavojas ierasties vēlāk, rezultātā tiem, kas ieradušies laikus, nācās ilgi meklēt kādu vietu, kas nav jau aizņemta. Piemēram, Pukkelpop festivālā Beļģijā attālumam starp teltīm jābūt mazam un nekāda vietu ieņemšana netiek pieļauta, lai darbotos zelta princips «kas pirmais brauc, tas pirmais maļ», bet, ja atbrauci vēlāk, pats vainīgs - ej līdz pilsētiņas tālākajam stūrim, nevis kā kungs paliec pie ieejas, kur draugi visu dienu kaitinājuši telts vietu meklētājus, kliedzot: «aizņemts, aizņemts». Trešais - dušas. Nepietiek ar to, ka tās atšķirībā no vairākuma ārzemju festivālu bija par samaksu, turklāt salīdzinoši augstu (Ls 3), to bija arī gaužām maz. Toties no tā bija labums visādu galvassegu tirgotājiem - cilvēki tās iegādājās, lai piesegtu savus trešajā dienā netīros matus. Un nevienam nebija jākaunas, ka viņš netīrs, jo tādi bija visi. Izņemot, protams, tos, kuri palikuši kādā viesnīcā vai viesu namā vai pat tikko izkāpuši no sava auto, bet šādi cilvēki nav nekādi īsti festivālu apmeklētāji - tie tikai izliekas, ka viņi tādi ir, lai būtu tuvāk tautai. Un, ja viņi tādi izliekas, tātad tas jau ir kļuvis par iekārojamu statusu - būt Positivus apmeklētājam, un tas, protams, ir pozitīvi.
Nākamā tikšanās ar Positivus komandas darbiem nav jāgaida veselu gadu - jau 30. jūlijā festivāla Rīgas rezidencē Palladium uzstāsies māsu Kesidiju duets Cocorosie, bet 5. augustā - Regīna Iļjiņična Spektore. Mēs ticam, ka šīm visnotaļ aizņemtajām un pieprasītajām meitenēm gluži vienkārši nebija laika aizbraukt uz Salacgrīvu, tāpēc viņas mazliet kavējas. Gaidīsim nākamo vasaru. Vēlams, ar The Cure, Pixies un The Strokes.