Labklājības ministrija jau ir paudusi, ka iemaksas pensiju otrajā līmenī iespējams paaugstināt tikai līdz 6% no 2016. gada. Kā Dienai norāda labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS): «Aprēķini liecina, ka 6% ir maksimālā summa, ko var nodalīt otrajam līmenim. Tā kā Latvijā pensiju pirmais un otrais līmenis darbojas, pārdalot 20% sociālo iemaksu, nevar ekonomiski nepamatoti paaugstināt iemaksu īpatsvaru otrajam līmenim, nerēķinoties, kas notiek ar šodienas pensionāru pensiju izmaksām.»
Arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) direktore Inese Šmitiņa bilst, ka paaugstināt iemaksu īpatsvaru otrajā pensiju līmenī vairāk par 6% nav iespējams. «Uz 2015. gadu pensiju speciālā budžeta pirmajā līmenī uzkrājums ir tikai 223 miljoni eiro, kas nav daudz. Ap 300 miljonu eiro rezerve zināmā mērā ir staigāšana pa naža asmeni. Īpaši, ņemot vērā, cik daudz katru gadu tiek izmaksāts pensijās. Mēs nevaram dzīvot bez rezerves pirmajā pensiju līmenī, jo ir iespējamas ekonomiskās krīzes, kad sociālās iemaksas sarūk, bet izmaksas jebkurā gadījumā ir jānodrošina,» skaidro I. Šmitiņa.
Paaudžu intereses saduras
Jāatgādina, ka otrais pensiju līmenis atšķirībā no pirmā ir personalizēts, tajā uzkrātais tiek izmaksāts vienīgi iemaksu veicējam. Turklāt uzkrājumi tiek ieguldīti, līdz ar to tie ir pelnoši. Pēdējos gados šā pensiju līmeņa ienesīgums bijis 4% gadā. Ņemot vērā nelabvēlīgās demogrāfiskās tendences un to, ka iemaksu veicēju skaits pirmajā līmenī nākotnē neizbēgami samazināsies, bet izmaksu saņēmēju skaits pieaugs, protams, patlaban vēl strādājošie Latvijas iedzīvotāji ir ieinteresēti vairāk novirzīt otrajam līmenim, kur šīs iemaksas nevienam citam netiek izmaksātas, bet tiek uzkrātas un gaida iemaksu veicēja pensijas gadus. Taču šeit strādājošo intereses saduras ar pašreizējo pensionāru interesēm, jo iemaksu palielinājums otrajā līmenī nozīmē to samazinājumu pirmajā, ja vien netiek paaugstināta sociālo iemaksu likme. Šāds samazinājums radītu risku ne tikai pensiju indeksācijai, bet visai pensiju pirmā līmeņa ilgtspējai.
Kā norāda ekonomists un pensiju jomas eksperts Edgars Voļskis, lai nodrošinātu pensiju sistēmas stabilitāti, sākotnēji tika paredzēts, ka iemaksas pensiju pirmajā līmenī nevar būt mazākas par 13%, kas attiecīgi nozīmētu 7% otrajā līmenī. Taču šodienas nelabvēlīgās demogrāfiskās situācijas dēļ šādas proporcijas sasniegšana ir apšaubāma. «Nosakot pašreiz optimālo iemaksu sadalījumu starp pirmo un otro pensiju līmeni, ir jāņem vērā virkne rādītāju, tostarp ekonomikas izaugsme, algu pieaugums, demogrāfiskie rādītāji. Domāju, ka jāpieturas pie pašreizējā plāna - iemaksas no pašreizējiem 4% paaugstināt līdz 6% 2016. gadā. Jāsaprot, ka vēl ilgi būs pensionāri, kuru pensijas apmērs būs atkarīgs tikai no pirmā līmeņa, un mēs nevaram pasliktināt viņu stāvokli,» uzsver eksperts.
Konkurēs ar citiem mērķiem
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš gan bilst, ka nākotnē varētu būt zināmas iespējas otrā līmeņa iemaksu paaugstināšanai, taču tam vajadzēs konkurēt ar citiem priekšlikumiem, kam novirzīt potenciālo pensiju budžeta pieaugumu. «Ir cerības, ka strādājošo skaits nākamgad atkal pieaugs, par spīti demogrāfijas tendencēm. Ja nesekos jaunas sankciju kārtas vai tamlīdzīgas ārējas nestabilitātes izpausmes, ekonomikas pieaugums nākamgad var būt straujāks nekā šogad. Taču ļoti straujš nodarbinātības kāpums vairs nešķiet iespējams. Līdz ar to sociālās iemaksas varētu pieaugt uz algu kāpuma un labākas maksāšanas disciplīnas rēķina. Par to, ka algas augs diezgan strauji, nav jāšaubās. Līdz ar to zināma brīva fiskālā telpa varētu veidoties, bet uz to pretendēs daudz gribētāju. Piemēram, nesen ZZS nāca klajā ar priekšlikumu padarīt izdevīgāku pensiju indeksēšanas formulu,» teic P. Strautiņš un norāda, ka iemaksas otrajā līmenī varētu paaugstināt tādā gadījumā, ja straujāk pieaugtu pensionēšanās vecums. «Lielāki uzkrājumi otrajā pensiju līmenī ir un būs vērtība, bet tiem būs jākonkurē ar citiem mērķiem, kas šķiet svarīgi sabiedrībai,» uzsver eksperts.
Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns atzīst, ka, viņaprāt, «no demogrāfiskā viedokļa raugoties, kad iemaksu veicēju skaits sarūk salīdzinājumā ar izmaksu saņēmējiem, būtu prātīgi ieguldīt vairāk otrajā - personalizētajā - pensiju līmenī. Taču to neļauj darīt situācija ar esošajiem pensionāriem, kuri vairumā gadījumu ir pilnībā atkarīgi no pirmā pensiju līmeņa». P. Leiškalns arī nelolo ilūzijas, ka algu kāpums, kas palielinās sociālās iemaksas, mainīs situāciju. «Pieaugot algām, pieaugs arī cenas. Tas nozīmēs, ka vairāk līdzekļu vajadzēs arī pašreizējiem pensionāriem. Turklāt jāatceras, ka pensiju indeksācijā ņem vērā arī algu pieaugumu. Tur arī aizies sociālo iemaksu palielinājums no pieaugušajām algām,» skaidro P. Leiškalns.
Jāatgādina, ka otrais pensiju līmenis tika ieviests 2001. gadā un dalība tajā ir obligāta tiem strādājošajiem, kas dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija. Savukārt tie, kas dzimuši pēc 1951. gada 2. jūlija drīkst šim līmenim pievienoties brīvprātīgi. Pensiju sistēmas otrā līmeņa dalībniekiem nav jāveic papildu sociālās apdrošināšanas iemaksas. Kopējais iemaksu apjoms pensijas kapitālam (20% no ienākumiem) paliek nemainīgs un tiek pārdalīts starp pirmo un otro līmeni. Otrajā līmenī uzkrātās naudas daudzumu ietekmē algas lielums, iemaksu apjoms un peļņa, kas atkarīga no izvēlētā fondētās pensijas līdzekļu pārvaldītāja un ieguldījuma plāna. To, cik daudz naudas jau uzkrāts otrajā līmenī, katrs tā dalībnieks var uzzināt portālā Latvija.lv
Dodoties pensijā, otrā līmeņa dalībnieks var izvēlēties: otrajā līmenī uzkrāto pensijas kapitālu pievienot pirmajā līmenī uzkrātajam un saņemt abas pensijas kopā vai arī otrajā līmenī uzkrāto kapitālu uzticēt paša izraudzītai apdrošināšanas sabiedrībai, kas regulāri saskaņā ar polises noteikumiem izmaksās uzkrāto pensiju.