Tieši Nacionālās apvienības pretestības dēļ S. Āboltiņas izvirzīšana atbildīgajam amatam kļūst apgrūtinoša. «Pēc sarunas ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni sapratu, ka Vienotībai ir dota otrā iespēja izvirzīt premjera kandidātu, kas varētu saņemt visas koalīcijas atbalstu. Tagad ir jāgaida, vai Vienotība šo iespēju izmantos,» Dienai sacīja Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Vaicāts, vai finanšu ministrs J. Reirs varētu izpildīt šo nosacījumu, NA līderis atcerējās, «ka Nacionālajai apvienībai ir bijuši dažādi viedokļi ar Jāni Reiru, piemēram, par ieguldījumiem demogrāfijā un kultūrā». Arī no uzņēmējiem esot saņemti signāli par ministra ne pārāk veiksmīgo komunikāciju valsts budžeta sagatavošanas laikā. Ja J. Reiru izvirzīšot, NA vēlēšoties ar viņu šos jautājumus pārrunāt.
Gaida Āboltiņas atbildi
Vienotības valde par nākamo valdības vadītāju plāno lemt pirmdien. Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars, kurš partiju ir pārstāvējis visās pēdējā laika mediju intervijās, Dienai sacīja, ka brīvdienās nekādas konsultācijas nav notikušas. Ar S. Āboltiņu Dienai sazināties neizdevās. Taču patiesībai neatbilstot baumas, ka viņa būtu izbraukusi ārpus valsts, - partijas priekšsēde svētku laiku pavadīja Rīgā, sacīja A. Kampars. Savukārt J. Reirs, kuru kā potenciālo amata pretendentu minēja TV3 ziņu raidījums, svētdien vēl bija atceļā no tālāka ārzemju brauciena.
Uz vaicāto, vai J. Reiru partija varētu nominēt, A. Kampars atbildēja: «Mums nav bijušas sarunas, bet viņam kā pieredzējušam politiķim ir izredzes.» Taču viņš neesot vienīgais pretendents. Vēl arī nav zināms, vai J. Reirs piekristu šādam piedāvājumam. Ilze Viņķele, kura bija starp tiem, kas balsoja pret S. Āboltiņas nominēšanu, atturējās komentēt iespējamos premjera kandidātus, jo deputāti klātienē neesot informēti par iepriekšējo balsojumu. Tāpat esot svarīgi uzzināt, «vai Solvita Āboltiņa vairs nav premjera kandidāte, un, ja nav, tad - kāpēc».
Nokāpt no koka
Kad pērnvasar viens no Vienotības vadošajiem politiķiem Kārlis Šadurskis ironizēja par NA, kas ar savu noraidošo attieksmi pret patvēruma meklētāju uzņemšanu ir uzdzinusi sevi kokā, viņš, iespējams, nenojauta, ka pēc kāda laika kokā sēdēs pati Vienotība. To būs panākusi tieši Nacionālā apvienība, nepiekrītot dalībai Vienotības līderes S. Āboltiņas veidotā valdībā. Valsts prezidents bija uzdevis partijām līdz gada beigām izvirzīt premjera kandidātus. Tā kā neviena koalīcijas partija to nebija izdarījusi, R. Vējonis paziņoja, ka saīsinās savu iepriekš plānoto atvaļinājumu līdz 6. janvārim un pats uzņemsies iniciatīvu nākamā valdības vadītāja izvēlē. Jau šonedēļ viņš plāno uzrunāt iespējamos pretendentus. Ar šo paziņojumu Valsts prezidents nodemonstrēja savu stingro stāju, vienlaikus atvieglojot Vienotības situāciju, ko var raksturot arī kā rokas pasniegšanu, lai partija varētu nokāpt no šī koka. Valsts prezidenta paziņojumā bija minēti vairāki kritēriji, pēc kuriem R. Vējonis izvēlēsies premjera amatā aicināto personu. Lai saņemtu šo piedāvājumu, ir jārada pārliecība par spēju izveidot koalīciju, kurā ir visas trīs tagadējās valdības partijas.
Nesenajā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Viens pret vienu R. Vējonis lika saprast, ka arī nākamā valdība jāveido Vienotībai, lai nodrošinātu zināmu varas līdzsvaru starp partijām. Viņš norādīja, ka būtu labi, ja katrai valdības partijai būtu viens augstākais valsts amats. Tā prezidents netieši atzina savu piederību Zaļo un Zemnieku savienībai. Nacionālās apvienības pārstāve Ināra Mūrniece ir Saeimas priekšsēdētāja, un tad Vienotībai jādeleģē premjers. Iespējams, R. Vējonis bija ieklausījies priekšgājējas Vairas Vīķes-Freibergas sacītajā intervijā Latvijas Televīzijā, kurā prezidente teica: «Parasti ir tā - vai nu Valsts prezidents ir neitrāls, vai no citas partijas nekā premjers. Mums līdz šim tāds līdzsvars ir bijis. Ja tagad būs visi spēki vienā spēles laukuma galā, nezinu, vai tas nekaitēs spēku līdzsvaram valstī.» Intervija notika laikā, kad vēl savu premjera kandidātu gatavojās nominēt arī Zaļo un Zemnieku savienība. Tās līderis Armands Krauze pēc neformālas tikšanās ar Valsts prezidentu atzina, ka ZZS pašlaik neplāno minēt savu pretendentu uz premjera posteni.