Kandavas nodaļas biedri izstājās no partijas gandrīz pilnā sastāvā - 16 no 18 biedriem - un par šo lēmumu paziņoja jau drīz pēc premjeres Laimdotas Straujumas lēmuma demisionēt. Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars Dienai sacīja, ka Kandavas nodaļas biedru iesniegumus partija saņēmusi tikai otrdien. Pirmdien tie bija izsūtīti pa pastu no Talsiem, ievietoti Talsu novada domes aploksnē. Tam varētu būt vairāki skaidrojumi, jo I. Priede strādā Talsu novada domē, kurā valdošā reģionālā partija ir Vienotības sadarbības partnere.
Izstāšanās no Vienotības, pēc I. Priedes domām, neietekmēs partiju sadarbību pašvaldībā un augstākajā varā. Arī M. Zusts nebija aizdomājies līdz tam, kādu iespaidu uz Saldus novada domes darbu varētu atstāt tas, ka divu no četriem Vienotības domniekiem vairs nebūs partijā. Viņš nekonkretizēja, tieši kas biedru grupu nav apmierinājis D. Konuševska darbībā, bet tikai noteica, «ka sportā ir pieņemts ievērot spēles noteikumus». M. Zusts iestājās Jaunajā laikā drīz pēc tā dibināšanas 2002. gadā. Arī D. Konuševskis šajā politiskajā spēkā ir vairāk nekā desmit gadu. Taču 2008. gadā viņš pievienojās Sandrai Kalnietei un izstājās no Jaunā laika, lai piedalītos Pilsoniskās savienības dibināšanā. Šīm pretrunām ir ilga vēsture. Pēc 2009. gada pašvaldību vēlēšanām Jaunais laiks, kurā bija M. Zusts, domē bija koalīcijā, bet Pilsoniskā savienība ar savu līderi D. Konuševski tika atstāta opozīcijā. Šajā sasaukumā visi strādāja kopā. D. Konuševskis žurnālistiem atzina, ka pēc partiju apvienošanās, dibinot Vienotību, nav bijis viegli dažādu politisko spēku biedriem «salāgot viedokļus». Partijai Saldus novadā ir vairāk nekā 60 biedru, un starp tiem, kas organizāciju pametuši, lielākā daļa neesot bijusi aktīva.
Pirms mēneša Diena aptaujāja Vienotības biedrus vairākās reģionālajās nodaļās un sazinājās arī ar Kuldīgas novada domes deputātu Uģi Lagzdiņu. Viņš tobrīd bija līdzīgās pārdomās kā kolēģi no Kandavas nodaļas. Tagad sazvanīts, U. Lagzdiņš sacīja, ka skaļi paziņojumi par aiziešanu vai palikšanu neko pēc būtības nemainītu, ja nu vienīgi var negatīvi atsaukties uz partijas tēlu. Viņš neesot braucis uz partijas kongresu, jo «tāpat jau mums neviens neko nevaicā». Kuldīdznieks lika saprast, ka reģionu cilvēki vēlas, lai vadība viņos ieklausās. Tāpat kā I. Priede, arī U. Lagzdiņš sacīja, ka cilvēki nākot klāt un jautājot, kas notiek ar Vienotību, kāpēc krita valdība, bet partijas biedri nezinot, ko atbildēt. Lūgts nosaukt līderi, kura vadībā Vienotība varētu atgūties, U. Lagzdiņš atbildēja: «Šobrīd neviens cits bez Solvitas Āboltiņas nevar saturēt partiju kopā. Jautājums ir par viņas metodēm.»
Vienotības ģenerālsekretārs A. Kampars sacīja, ka katrā vietā situācija esot atšķirīga. Saldū partijai ir liela un aktīva nodaļa, kurā bija divi izteikti līderi, un starp viņiem arī izveidojās pretrunas. Savukārt Kuldīgā ir maza nodaļa, kas atspoguļojas arī vēlēšanu rezultātos - novadā pārliecinoši uzvarēja domes priekšsēdes Ingas Bērziņas vadītā reģionālā partija, kas ir vēl viena Vienotības sadarbības partnere. Zināms, ka vietējā nodaļa nav bijusi uzaicināta uz sadarbības līguma slēgšanas ceremoniju.
A. Kampars uzskata, ka modernās tehnoloģijas ir pavērušas iespēju ikvienam ieinteresētam partijas biedram neatkarīgi no atrašanās vietas iegūt informāciju par partijā notiekošo. Tas ir iespējams, izmantojot Vienotības iekštīklu. «Es starotu un būtu brīnumaini priecīgs, ja man pateiktu, ko vairāk mēs vēl varētu darīt,» sacīja A. Kampars. Cēsīs un Jelgavā ir partijas atvērtie biroji, kāds drīzumā būs arī Liepājā. Pirms kongresa notika četri reģionālie semināri, un Kurzemē tas rīkots tieši Saldū. Ir jāpasaka, ka Vienotība nav vienīgais politiskais spēks, kuru ik pa laikam atstāj kāds tās biedrs. Šāda parādība ir skārusi arī citas partijas, liecina to kongresos sniegtā informācija. Tāpat, piemēram, arī Zaļo un Zemnieku savienības biedri atsevišķās pašvaldībās bijuši pretējās pusēs, kandidējot no atsevišķiem ZZS dalīborganizāciju sarakstiem.