STAIGĀŠANAS IETEKME UZ VESELĪBU
Cilvēks, lai arī sarežģīta un daudzslāņaina būtne, pašos pamatos nav nekas cits kā divkājains primāts. Antropologi zina teikt, ka tieši tāpēc, ka nestaigājam uz visām četrām ekstremitātēm, mums sokas tik raženi. Kājas kustas uz priekšu, kamēr rokas tver un rada jaunas lietas. Staigāšana ir dabiskākais fiziskās slodzes veids, ko daba mums paredzējusi, bet mūsdienu pasaule – atņēmusi.
Kā vienkārša pastaiga ietekmē veselību? Staigājot mēs nodarbinām daudzas ķermeņa daļas. Tās nav tikai kājas – kustas arī rokas, prese, mugura. Tā stiprinās muskuļi, uzlabojas locītavu stāvoklis, mazinās artrīta un osteoporozes risks. Ir pierādīts, ka pastaigas palīdz veicināt arī sirds un asinsvadu veselību, jo procesā paātrinās sirdsdarbība un notiek ātrāka asins cirkulācija. Tas var samazināt sirds slimību, insulta un augsta asinsspiediena risku. Aktuāls mūsu trauksmainajā laikmetā ir fakts, ka soļošana palīdz izdalīties endorfīniem jeb vieniem no tā saucamajiem laimes hormoniem, līdz ar to mazinās depresijas un trauksmes simptomi. Daži pētnieki norāda, ka regulāras pastaigas pozitīvi ietekmē emocionālo labsajūtu, sava ķermeņa uztveri un pat paaugstina pašvērtējumu. Uzlabojas arī miegs, tā kvalitāte un aizmigšanas ātrums. Staigātājiem novēro arī stiprāku kognitīvu kapacitāti, proti, spēju mācīties, labāku atmiņu, lielāku radošumu un problēmu risināšanas prasmes.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze oktobra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!