Kad pirms gada sākās pandēmija, šaha pasaule uz interneta turnīriem pārgāja ātrā tempā. Arī pirms tam šahs internetā bija ļoti populārs, tomēr to nevar salīdzināt ar pašreizējiem apmēriem. Šahs internetā tika uzskatīts par izklaidi – jā, bija arī lielāki turnīri ar balvu fondiem, bet lielākoties tā cilvēkiem bija vieta, kur vakarā piesēsties un pabīdīt figūras. Līdz ar pandēmiju šahisti meklēja, ko iesākt, un pasaules čempions Magnuss Kārlsens pērn jau aprīļa sākumā paziņoja par superturnīru The Magnus Carlsen Invitational ar 250 000 dolāru lielu balvu fondu – gan viņam pašam un citiem pasaules labākajiem šahistiem, ko darīt, gan līdzjutējiem, ko skatīties. Tomēr šādos turnīros ir ļoti grūti organizēt šahu ar klasisko laika kontroli – cilvēkiem nav interesanti vērot, kā pasaules mēroga zvaigznes internetā bīda figūras četras un vairāk stundu. Līdz ar to tur pārsvarā notiek tikai ātrais šahs ar dažu minūšu apdomas laiku. Ilgos turnīrus neviens īpaši nopietni neuztver, jo cilvēkam ir grūti garas stundas blenzt datora ekrānā un domāt līdzi. Tāpat līdz ar pandēmijas sākumu strauji sāka attīstīties Twitch platforma. Amerikāņu lielmeistars un viens no pasaules vadošajiem šahistiem Hikaru Nakamura savu strīmera karjeru bija sācis jau pirms pāris gadiem, bet tagad viņa kanāls būtībā eksplodēja. Šobrīd viņa sekotāju skaits jau ir 1,1 miljons. Šahs kļuvis ļoti pieejams plašai auditorijai, tiek organizēti arī dažādi slavenību turnīri, piemēram, mājaslapas chess.com projekts PogChamps. Nedrīkst arī aizmirst, ka rudenī iznāca miniseriāls Dāmas gambīts, kas bija otrais grūdiens šaha attīstībai. Šahs var dzīvot internetā, attīstīties jaunos virzienos un šobrīd ieguvis lielāko popularitāti vismaz pēdējos 20 gados.
Arī Starptautiskā Šaha federācija (FIDE) meklē iespējas, kā organizēt turnīrus, un viens no variantiem ir tā sauktais hibrīdšahs, kurā pretinieki spēlē viens pret otru, bet katrs var atrasties savā pasaules malā, izslēdzot ceļošanas risku. Tas raisījis pretrunīgas atsauksmes, un no profesionāliem šahistiem ir liela pretestība. Kaut gan katram spēlētājam blakus ir tiesnesis, grūti izkontrolēt, vai no kāda apšaubāma reģiona nākošs pretinieks neizmanto palīdzību no malas. Pirmais hibrīdšaha turnīrs tika aizvadīts februārī ar četru pilsētu maču, kurā spēkojās Barselona, Malme, Oslo un Bratislava. Dzirdēju atsauksmes, ka bijušas arī visādas tehniskas problēmas, tomēr varu saprast FIDE – interneta šahs attīstās, bet viņi ierobežojumu dēļ neko nedrīkst organizēt, tāpēc mēģina rast kādu izeju no situācijas.
Ja interneta turnīrā ir balvas, tās pievilina arī dažādus neatļautas palīdzības piekritējus. Krāpšanās problēma bijusi jau gadiem, tomēr tagad tai tiek pievērsta papildu uzmanība. Katrai interneta mājaslapai ir savs algoritms, kā tvarstīt šos spēlētājus, diemžēl nav izveidots kopējs krāpnieku reģistrs – diskvalifikācija attiecas tikai uz katru atsevišķo platformu. Krāpšanos interneta šahā var īstenot vairākos veidos. Vienkāršākais ir, ka telefons var pateikt priekšā labākos gājienus, – varu mobilajā telefonā caur QR kodu noskanēt pozīciju, un sistēma man automātiski ielādē, kā pretinieku apspēlēt. Jau izsmalcinātāk ir, kad Zoom programmā man ieslēgta video kamera un pat dalos ar ekrānu, bet cits cilvēks no cita datora pieslēdzas pie mana konta un manā vietā izdara gājienu. Var vienkārši palīdzēt, sēžot blakus, arī interneta turnīros mamma ar tēti var jauniešiem teikt priekšā gājienus – tas jau ir pavisam bēdīgi. Krāpšanās jauniešu vidū ir ļoti aktuāla problēma, viņi nesaprot sekas, ko tā varētu atstāt. Neesmu informēts par precīziem vārdiem un uzvārdiem, bet zinu, ka arī katrā Latvijas Šaha federācijas turnīrā atrodas cilvēki, kuriem šķiet, ka ir īpaši gudri un spēj apmānīt sistēmu. Parasti tie ir ļoti smieklīgi mēģinājumi, jo labi zināms katra spēlētāja spēles līmenis un tas, ka viņš šādus gājienus vienkārši nav spējīgs izdomāt. Bēdīgi, ka šīs diskvalifikācijas īsti neattiecas uz klātienes šahu.