"Hokejā trenējos no četru gadu vecuma. Pirmais sāka mans brālis, rādot piemēru, un arī es gribēju pamēģināt. Iepatikās. Sākumā paralēli spēlēju arī basketbolu, bet tas nebija ļoti nopietni, tikai brīvajās dienās.
Esmu aizsargs un uzbrukumā sanāk doties reti – gribētos uzbrukt biežāk un gūt vairāk vārtu. Mana stiprākā īpašība ir laukuma pārredzēšana – ar piespēlēm varu labi uzsākt uzbrukumu.
Sāku spēlēt Tukumā un tur komandā biju viens no augumā garākajiem, tāpēc mani ielika aizsardzībā. Šobrīd esmu 1,84 metrus garš, bet vairs neesmu starp lielākajiem, jo spēlēju komandā pie divus gadus vecākiem. Pašlaik treniņi notiek katru darbdienu, bet sezonas laikā tie bija četras reizes nedēļā. Grūtības tos apvienot ar skolu rodas tikai dažreiz, un kopumā man tas izdodas tīri labi.
Mans līdz šim lielākais sasniegums ir iekļūšana komandā pie divus gadus vecākiem puišiem. Protams, vēlos spēlēt Nacionālajā hokeja līgā (NHL), bet tas šobrīd ir sapnis. Tuvākajos gados gribētu tikt Latvijas U18 izlasē.
Daudz mācos no brāļa, skatos viņa spēles, paņemu labāko. Viņš šogad spēlēja Latvijas čempionāta finālsērijā, tomēr ar Zemgale/LLU komandu piedzīvoja zaudējumu. Domāju, viņa komanda zaudēja, jo daudzi vadošie spēlētāji bija traumēti, bet bez viņiem klājās grūti, Olimp bija spēcīga, ar pieredzējušiem hokejistiem. Nedomāju, ka pretinieki Zemgale/LLU līderus traumēja speciāli.
Pasaules čempionāts Rīgā būs interesants, īpaši tāpēc, ka šobrīd ir interesanta situācija pasaulē. Domāju, ka Latvija čempionātā izcīnīs labu vietu. Tā kā esmu aizsargs, no Latvijas izlases hokejistiem vairāk skatos uz aizsargiem – viens no tiem, kas man patīk, ir Uvis Balinskis, bieži paskatos vairāk, kā spēlē tieši viņš."