Katastrofāla situācija
Nesen Krievijā ietekmīgā politiķe, Federācijas Padomes (parlamenta augšpalātas) priekšsēdētāja un par valsts prezidenta Vladimira Putina tuvu līdzgaitnieci uzskatītā Valentīna Matvijenko, tiekoties ar premjerministru Dmitriju Medvedevu, pieļāva iespēju, ka Krievija varētu uz laiku apturēt kokmateriālu (gan neminot, kādu tieši) eksportu. Kā izteicās politiķe, ierobežojumi varētu tikt ieviesti līdz nozares sakārtošanas brīdim, it īpaši visu spēkā esošo nomas un mežu apsaimniekošanas līgumu likumības pārbaudei.
Šāds paziņojums izskanēja ne bez iemesla, jo Krievijā mežu nozare tiek uzskatīta par vienu no pašām nesakārtotākajām, korumpētākajām un arī kriminalizētākajām nozarēm. Galvenās problēmas ir nelikumīga mežu izciršana un nelegāls eksports, turklāt varas iestāžu un neatkarīgo ekspertu priekšstati par šo problēmu mērogiem jūtami atšķiras.
Krievijas Mežsaimniecības aģentūra – par mežu nozari atbildīgā valsts iestāde – 2015. gadā, balstoties uz datiem, kas bija iegūti no satelītiem, nelikumīgo cirsmu radītos zaudējumus lēsa 14 miljardu rubļu apmērā (nepilni 190 miljoni eiro pēc šā gada februāra aptuvenā kursa), bet 2016. gadā vēl mazākā – 11 miljardu rubļu apmērā. Tāpat kā nelieli tiek vērtēti arī nelikumīgi izcirstās koksnes apmēri. Ja 2015. gadā Krievijā legāli tika izcirsti 205 miljoni kubikmetru (dokumentos tiek izmantota šāda mērvienība) meža, tad nelegālo cirsmu apjomi tika aprēķināti vien 1,2 miljoni kubikmetru. Nekādus jaunākus oficiālus aprēķinus aģentūra nav publiskojusi.
Tajā pašā laikā Pasaules Dabas fonds un Pasaules Banka uzskata, ka šaubīga izcelsme ir ap 20% Krievijā iegūtās koksnes – katram piektajam nocirstajam kokam jeb 40–50 miljoniem kubikmetru koksnes.
Pēc dažām aplēsēm, nelegālo cirsmu mērogi varētu būt sasnieguši pat 40% no legālo cirsmu apjoma. Īpaši uzsvērts, ka epidēmijas mērogus ir sasniegusi vērtīgu sugu koku nelikumīga izciršana Krievijas Tālajos Austrumos, – tiek pieļauts, ka šajā reģionā nelikumīgi tiek nocirsti divi no trim šādiem kokiem gandrīz tikai un vienīgi ar mērķi pārdot tos Ķīnā.
Vienlīdz izplatītas ir gan koku izciršanas, aizsedzoties ar to nodēvēšanu par sanitārajām cirsmām, gan vienkārši nelegālas cirsmas. Ne mazāk vērienīgus mērogus Tālajos Austrumos ir sasniegusi nelikumīgi iegūtās koksnes pārdošana Ķīnas uzpircējiem, izmantojot viltotus dokumentus, kā arī kokmateriālu kontrabanda.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 26. februāra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
Manuprāt
Ekharts
Z_burkans