2024. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija trešajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta, liecina Starptautiskā Tirdzniecības centra (International Trade Center) apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija).
Plašs pielietojuma spektrs
Līdz pat XX gadsimta sākumam dzīvojamās ēkas tika veidotas konkrētai vietai. Tomēr jau XX gadsimta otrajā pusē Latvijā aizsākās saliekamo koka ēku ražošana. Sākumā rūpnieciski ražoja vairākus kvadrātmetrus lielas ēkas, kas domātas instrumentu uzglabāšanai un īslaicīgai pārnakšņošanai dārzkopības vai vasarnīcu ciematiņos (dārza mājiņas).
Rūpnieciski nozīmīgos apjomos Latvijā sāka ražot saliekamās dzīvojamās mājas no kokskaidu platēm, kas ir vairāk pazīstamas kā Līvānu mājas, jo tās ražoja Līvānu eksperimentālais māju būves kombināts. Uzņēmumā izmantoja Zviedrijas iekārtas, un darbu tas sāka 1977. gada beigās. Māju ražošana tika pārtraukta 1993. gadā, bet 1994. gadā privatizācijas ceļā kombināts tika sadalīts 12 dažādos uzņēmumos, kas specializējās kokapstrādē, īpaši logu un durvju ražošanā.
Latvijas ievērojamais kokrūpniecības potenciāls deva stingru pamatu, lai ražotu koksnes produkciju ar augstu pievienoto vērtību. Daudzi uzņēmumi specializējas saliekamo koka ēku ražošanā atbilstoši klienta vajadzībām, projektējot un ražojot tās ar klientam nepieciešamo platību, augstumu, istabu un palīgtelpu skaitu.
Saliekamās ēkas tiek ražotas rūpnīcā, bet samontētas jau uz vietas parasti dažu dienu vai nedēļu laikā. Atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem un saliekamo māju ražošanā izmantotajiem materiāliem to ekspluatācijas laiks ir līdz pat 15 gadiem.
Tipiski šādas produkcijas piemēri ir vienģimenes mājas, dzīvokļu moduļi augstceltnēm, brīvdienu mājas un vasarnīcas.
Saliekamās koka būves tiek izmantotas arī kā komerciālas telpas – nelielas biroju ēkas (kantori), tirdzniecības vietas ar nelielu pircēju skaitu utt.
Nozīmīgs saliekamo koka māju pielietojums ir katastrofu seku likvidēšanas laikā. Tās kalpo kā vidēja termiņa mājokļi pēc katastrofām (zemestrīcēm, plūdiem, viesuļvētrām), negaidītai bēgļu un patvēruma meklētāju izmitināšanai. Saliekamām koka mājām var būt arī militārs pielietojums. Tās var kalpot kā kazarmas un administratīvās ēkas, neatliekamās palīdzības vai dezinfekcijas punkti u. c. karaspēka pagaidu uzturēšanās vietās.
Koka mājas izmanto kā personāla izmitināšanas moduļus darbavietās ar ekstremāliem klimatiskajiem apstākļiem – naftas un gāzes ieguves strādnieku izmitināšanai darbavietas tuvumā, zinātniskās izpētes ekspedīcijās grūti sasniedzamās vietās Arktikā, Antarktīdā utt.
Plašā saliekamo koka ēku specializācija ļāvusi Latvijai diezgan stabili iekļauties globālajā tirgū.
Baltija – eksporta līderos
Pasaulē lielākais saliekamo koka ēku eksportētājs 2024. gadā bija Igaunija, kas eksportēja šīs preces par 325 miljoniem eiro. Igaunijas daļa globālajā saliekamo koka ēku tirgū 2023. gadā bija 18,9%. Otrajā vietā ar 164 miljoniem eiro (9,5% no kopējā pasaules eksporta) bija Lietuva, bet trešajā vietā ar 151 miljonu eiro (8,8% no kopējā pasaules eksporta) – Polija. Tālāk sekoja Vācija (98 miljoni eiro, 5,7%), Kanāda (97 miljoni eiro, 5,6%), Ķīna (80 miljoni eiro, 4,7%), Beļģija (78 miljoni eiro, 4,5%), Apvienotā Karaliste (54 miljoni eiro, 3,1%) un Austrija (52 miljoni eiro, 3%).
Latvijas ienākumi no saliekamo koka ēku eksporta 2024. gadā bija 47 miljoni eiro (2,7% no kopējā pasaules eksporta), un tas nodrošināja Latvijai astoto vietu pasaulē. Pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta 2024. gadā Latvija apsteidza Rumāniju (35 miljoni eiro, 2%), Slovēniju (34 miljoni eiro, 2,0%), Vjetnamu (33 miljoni eiro, 1,9%) un pat ASV (30 miljoni eiro, 1,7%).
Tik augstas Baltijas valstu pozīcijas kopējā saliekamo koka ēku eksportā nozīmē arī ļoti augstus eksporta ienākumu rādītājus uz vienu iedzīvotāju. Rēķinot eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju, 2024. gadā ar 237 eiro pirmajā vietā pasaulē bija Igaunija. Otrajā vietā Lietuva – 56,7 eiro uz vienu iedzīvotāju, bet trešajā vietā pasaulē bija Latvija (25 eiro uz vienu iedzīvotāju). Ceturtajā vietā – Slovēnija (16 eiro uz vienu iedzīvotāju), piektajā vietā – Somija (8,5 eiro uz vienu iedzīvotāju). Sesto vietu noslēdza Beļģija (6,5 eiro uz vienu iedzīvotāju). Nozīmīgi saliekamo koka ēku eksportētāji 2024. gadā bija arī Austrija (5,7 eiro uz vienu iedzīvotāju), Zviedrija (4,6 eiro uz vienu iedzīvotāju), AAE (4,6 eiro uz vienu iedzīvotāju), Čehija (4,6 eiro uz vienu iedzīvotāju), Bosnija un Hercegovina (4,5 eiro uz vienu iedzīvotāju), Polija (4,1 eiro uz vienu iedzīvotāju), Nīderlande (2,9 eiro uz vienu iedzīvotāju), Norvēģija (2,4 eiro uz vienu iedzīvotāju), Kanāda (2,3 eiro uz vienu iedzīvotāju), Rumānija (1,8 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Baltkrievija (1,6 eiro uz vienu iedzīvotāju).
Latvijas eksporta virzieni 2024. gadā Latvijas galvenais saliekamo koka ēku eksporta tirgus bija Nīderlande, uz kuru tika eksportēts 20,8% visa Latvijas saliekamo koka ēku eksporta. Otrajā vietā bija Norvēģija (17,2% no Latvijas kopējā eksporta), trešajā vietā – Islande (12,4% no Latvijas kopējā eksporta). Nozīmīgi Latvijas saliekamo koka ēku pircēji 2024. gadā bija Vācija (11,2% no Latvijas kopējā eksporta), Zviedrija (5,4% no Latvijas kopējā eksporta), Apvienotā Karaliste (5,3% no Latvijas kopējā eksporta), Itālija (4,0% no Latvijas kopējā eksporta), Lietuva (3,6% no Latvijas kopējā eksporta), Šveice (3,2% no Latvijas kopējā eksporta) un ASV (3,1% no Latvijas kopējā eksporta).
