Laika ziņas
Šodien
Sniegs
Rīgā +1 °C
Sniegs
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Četru gadu laikā plāno nosiltināt 1030 daudzdzīvokļu ēku

Šajā plānošanas periodā, respektīvi, līdz 2020. gadam, Latvijai pieejams Eiropas Savienības (ES) finansējums teju 142 miljonu eiro apmērā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanai, kas, vienkāršiem vārdiem runājot, nozīmē māju siltināšanas pasākumus.

Saņemts 30 pieteikumu

Šo programmu administrē attīstības finanšu institūcija Altum, un atbalstu var saņemt dzīvojamās mājas, kurās ir vismaz pieci dzīvokļi un plānotais siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas, pamatojoties uz ēkas energosertifikātā veiktajiem aprēķiniem un energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu tehniskajā dokumentācijā paredzētajiem būvdarbiem, nepārsniedz 90 kilovatstundu uz kvadrātmetru gadā. Pieteikumu pieņemšana notiek jau no šā gada 18. aprīļa, un Altum jau saņēmis 30 daudzdzīvokļu māju pieteikumus par dalību programmā.

Praksē dalība šajā programmā nozīmē to, ka daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki ņem aizdevumu ar atmaksas termiņu līdz 20 gadiem un līdz 50% no aizdevuma, ja tas ņemts kredītiestādē, līdzfinansē ES. Savukārt, ja aizdevums tiek ņemts Altum, tad līdzfinansējums ir 35%. Altum Energoefektivitātes programmu departamenta vadītājs Ingus Salmiņš stāsta, ka jebkurai mājai, kas vēlas piedalīties programmā, vispirms pēc aizdevuma jāvēršas bankā. Ja kādu iemeslu dēļ banka kredītu atsaka, tikai tad pēc aizdevuma var vērsties Altum. Tur gan ir mazāks līdzfinansējums – līdz 35% no kredīta summas –, taču arī procenti ir zemāki nekā bankās. Salmiņš teic, ka Altum gada procentu likme būtu zem 2%, savukārt bankās tā ir no 3%. Salmiņš uzsver, ka programmas ietvaros renovētas varētu tikt 1030 mājas no apmēram padsmit tūkstošiem daudzdzīvokļu māju visā Latvijā.

Vairāki namu apsaimniekotāji gan Dienai norāda, ka ne visām daudzdzīvokļu mājām izdodas nonākt pie lēmuma par dalību programmā, jo daudzi dzīvokļu īpašnieki nevēlas vai baidās uzņemties kredītsaistības, bet lēmumu par kredīta ņemšanu var pieņemt tikai tad, ja to atbalsta divas trešdaļas dzīvokļu īpašnieku. Lēmumu pieņemšanu sarežģī arī tas, ka šādās daudzdzīvokļu mājās dzīvokļu īpašnieki ir ar ļoti atšķirīgām materiālajām iespējām. Namu apsaimniekotāji atzīst, ka visskeptiskākie par kredīta ņemšanu ir pensionāri, no kuriem daudzi nevēlas veikt investīcijas, kas atmaksājas vien ilgtermiņā.  

Jāatmaksājas 20 gados

Rīgā viena no lielākajiem namu apsaimniekotājiem – Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) – pārstāvis Juris Romaņenko stāsta, ka noteikti piedalīsies šajā programmā un interese esot no vairākām daudzdzīvokļu ēkām. Pašlaik jau 11 daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji pieņēmuši lēmumu par dalību Altum programmā, kas gan ir ļoti maz, ņemot vērā, ka RNP apsaimnieko 4300 ēku. Pagājušajā plānošanas periodā energoefektivitātes programmā piedalījās vien piecas ēkas. Romaņenko gan uzsver, ka galvaspilsētā ļoti daudzās ēkās remontdarbus, to vidū arī ēkas siltināšanu, veic no uzkrājumiem un kredīts neesot nepieciešams. Pēdējo piecu gadu laikā RNP pārvaldītajās ēkās remontdarbi esot notikuši kopumā 500 miljonu eiro apmērā, un tie notikuši visās mājās.

Romaņenko norāda, ka Rīgā diemžēl ne visas ēkas kvalificējas ES līdzfinansējuma piesaistei, jo viens no kritērijiem ir – investīcijām jāatmaksājas 20 gadu laikā. Taču, tā kā Rīgā ir valstī zemākais siltuma tarifs, tad mājās ar salīdzinoši nelielu siltuma patēriņu investīciju atmaksāšanas periods būtu 30–40 gadi. Cik ilgā laikā investīcijas atmaksājas, parāda Altum mājas lapā ievietotais energoefektivitātes kalkulators. Romaņenko rosina tajā izdarīt izmaiņas, lai, rēķinot investīciju atmaksāšanās periodu, tiktu ņemta vērā ne tikai samazinātā maksa par siltumu, bet arī samazinātais nekustamā īpašuma nodoklis un samazinātie apsaimniekošanas izdevumi. Rīgā ir noteikts, ka renovēto namu dzīvokļu īpašnieki saņem 90% nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi, kā arī RNP samazina apsaimniekošanas maksu līdz pat 10%. Romaņenko ir pārliecināts, ja energoefektivitātes kalkulatorā tiktu ņemta vērā arī minētā nodokļa atlaide un samazinātie apsaimniekošanas izdevumi, tad arī galvaspilsētā daudz vairāk mājām investīcijas atmaksātos 20 gadu periodā un tās varētu piedalīties Altum programmā.

Salmiņš gan skaidro, ka ES atbalstam var kvalificēties visas daudzdzīvokļu mājas, kuras atbilst pamata kritērijiem, neatkarīgi no investīciju atmaksāšanās perioda, taču tādā gadījumā ES grants būs mazāks. Piemēram, ja investīcijas atmaksājas 40 gados, tad līdzfinansējums būs par summu, kura atmaksājas 20 gadu periodā. Tā ka kvalificēties šādas ēkas var, tikai ar samazinātu granta apjomu. 
Savukārt Salmiņš teic, ka Rīgas problēma, kuru nosaka viszemākais siltuma tarifs, ir apzināta un pašlaik tiek strādāts pie koeficienta, ar kuru šis tarifs tiks reizināts, aprēķinot investīciju atmaksāšanās periodu. Altum pārstāvis arī uzsver, ka ES grants pienākas tikai par attiecināmajām izmaksām, kas saistītas ar energoefektivitāti. Tas nozīmē – ja mājas iedzīvotāji ņem kredītu un plāno veikt arī kāpņu telpas remontu, tad tās būs neattiecināmās izmaksas. Respektīvi, grants līdz 50% pienākas nevis no visas kredīta summas, bet tikai no attiecināmajām izmaksām. 

Par 40% lētāk

Pagājušajā plānošanas periodā tajās RNP pārvaldītajās ēkās, kuras piedalījās energoefektivitātes programmā un ņēma kredītu māju siltināšanai, vidējais mēneša kredītmaksājums svārstījās no 15 līdz 40 eiro mēnesī atkarībā no kredīta summas un atmaksas termiņa. Romaņenko stāsta, ka renovētās ēkās apkure ir par 40–70% lētāka nekā nesiltinātās mājās. RNP mājas lapā atrodams piemērs par renovētu māju Bauskas ielā 51, kur pēc renovācijas maksa par apkuri 2014./2015. gada sezonā vidēji bija 0,53 eiro par kvadrātmetru, savukārt kaimiņu mājā Bauskas ielā 53, kas nav renovēta, maksa par apkuri bija 1,09 eiro. Kā redzams, ietaupījums ir būtisks, turklāt vēl jāpieskaita nekustamā īpašuma nodokļa atlaide, kā arī samazināta apsaimniekošanas maksa. 
Savukārt Rēzeknes namu apsaimniekotāja Rēzeknes namsaimnieks projektu vadītājs Andrejs Drebeinieks stāsta, ka pašlaik piecu ēku iedzīvotāji jau pieņēmuši lēmumu piedalīties programmā, bet par vienu ēku tiek gatavota tehniskā dokumentācija. "Tajās ēkās, kurās energoefektivitātes pasākumi tika veikti iepriekšējā plānošanas periodā, siltumenerģijas patēriņš samazinājies par 42%. Ja pirms pieciem gadiem šajās ēkās ikmēneša siltuma rēķins bija 120 latu (170 eiro)  mēnesī, tad tagad maksa samazinājusies uz pusi. Tas ļāvis samazināt arī apsaimniekošanas maksu," ieguvumus uzskaita Drebeinieks.

Taujāts, kādēļ no 280 pārvaldītajām ēkām programmā gatavas piedalīties tikai dažas, Drebeinieks kā galvenos šķēršļus min Rēzeknes augsto bezdarba līmeni, kā dēļ daudziem cilvēkiem ir zemi ienākumi, kā arī salīdzinoši lielu vecākās paaudzes pretestību. "Mēs esam noteikuši, ka par dalību programmā jāvienojas 80% dzīvokļu īpašnieku, bet vienošanās ir ilgs un garš process. Tā kā pats dzīvoju renovētā mājā, tad esmu šaubīgajiem dzīvokļu īpašniekiem sūtījis savus atšķirīgos siltuma rēķinus pirms un pēc renovācijas," stāsta Drebeinieks. 

Jāizmanto šis brīdis

Viena no daudzdzīvokļu mājām, kas nolēmusi piedalīties Altum programmā un jau noslēgusi līgumu par tehniskās dokumentācijas sagatavošanu, ir 45 dzīvokļu ēka Rīgā, Mežciema ielā 44. Tās pilnvarotais Staņislavs Gendelis stāsta, ka sākotnēji dalība programmā bijusi pilnībā viņa iniciatīva, jo viņš pēc profesijas ir energoauditors.

"Es jau sen zināju, ka šāda ES programma būs, to ļoti gaidīju. Kad uzzināju, ka tā jau sākusies, pats sagatavoju savu neoficiālu aptaujas anketu, kurā uzskaitīju gan ieguvumus no ēkas siltināšanas, gan minēju arī reālus piemērus, kāds ir ietaupījums siltinātām mājām. Kad saņēmu atpakaļ anketas, 33 dzīvokļu īpašnieki bija par, viens bija pret, pārējie atturējās," stāsta Gendelis.

Tā kā divas trešdaļas dzīvokļu īpašnieku bija par dalību programmā, Gendelis devās uz Altum, lai tālāk jau tiktu aizpildītas oficiālās aptaujas anketas, kuras aizpilda katrs dzīvokļa īpašnieks, apstiprinot ar savu parakstu. Mājas pilnvarotais īpaši uzsver, ka viņam ļoti palīdzējis viena dzīvokļa īpašnieks, nu jau pensionārs Kārlis Liepa, kurš kādreiz bijis Rīgas domes deputāts. Liepa anketas iznēsājis pa dzīvokļiem, pamatīgi izskaidrojis ieguvumus un atbildējis uz kaimiņu jautājumiem. Altum aptaujas anketās 33 dzīvokļu īpašnieki bija par, 12 pret (jāpiemin, ka to dzīvokļu īpašnieku balsis, kuri nav snieguši atbildes, tiek uzskatītas par pret balsīm). Līdz ar to ar divu trešdaļu iedzīvotāju balsu lēmums par dalību programmā ticis pieņemts. Pagaidām nav zināma kopējā kredīta summa, jo vēl nav sagatavots veicamo darbu saraksts, kā arī nav bijis konkurss būvniekiem par to veikšanu.

Mājas pilnvarotais atzīst, ka izšķirošs faktors lēmuma pieņemšanā par kredīta ņemšanu mājas siltināšanai bija iespēja saņemt 50% līdzfinansējumu. Tāpat lielais dzīvokļu īpašnieku atbalsts skaidrojams ar individuālajām pārrunām. Gendelis arī min, ka pret siltināšanu argumenti esot visai neracionāli, sākot no bailēm, ko izraisa vārds "kredīts", līdz apgalvojumam, ka "tāpat visu izzags". Tomēr Gendelis ir gandarīts par pieņemto lēmumu piedalīties šajā programmā un uzsver – vai nu tagad, vai nekad, jo pēc 2020. gada šāds līdzfinansējums vairs nebūs pieejams.
 

 

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena