15 gadu ikvienai sadarbībai ir pietiekami ilgs laiks, lai izgaistu ilūzijas, ka šīs sadarbības rezultātā atrisināsies visas problēmas un dzīve kļūs par nebeidzamiem svētkiem, taču 15 gadu ir arī pietiekami ilgs laiks, lai zustu nedrošība un būtu skaidrs, ko var un ko nevar gaidīt no konkrētās sadarbības.
Ārlietu ministrija (ĀM) ir apkopojusi ieguvumus, ko mūsu valstij dod dalība ES, taču Latvijā ir ne mazums politiķu, kuri pauž no ĀM slavinošās nostājas atšķirīgu viedokli, kritizē Briseli par to, ka Latvijai pārāk daudz kas tiekot uzspiests – sākot no atšķirīgām vērtībām līdz saimniecisku jautājumu niansēm –, un pārmet politiskajiem konkurentiem mūsu valsts interešu neaizstāvēšanu.
Tomēr, ja raugās uz ekonomiskajiem apsvērumiem, respektējams ir ĀM arguments, ka "par katru ES budžetā 2014.–2020. gadam iemaksāto eiro Latvija atgūst vidēji četrus eiro".
ES projektu naudas klātesamība ir labi redzama, un ar ES finansiālu atbalstu mūsdienīgāku vidi ir ieguvušas daudzas apdzīvotas vietas, it īpaši reģionu pilsētas un novadu centri.
Lai arī biznesa atkarību no ES projektiem uzņēmēju vidē uzskata par risku, tomēr nenoliedzami, ka tieši t. s. Eiropas nauda palīdzējusi attīstīties daudziem uzņēmumiem un palielinājusi Latvijas vizuālo pievilcību.
Respektējams ir arī ĀM arguments, ka mūsu valstij izdevīga ir pievienošanās eirozonai, jo "līdz ar eiro ieviešanu izzudušas lata un eiro konvertācijas izmaksas, tādējādi nodrošinot iedzīvotājiem ērtāku ceļošanu un uzņēmējiem finansiāli izdevīgāku pārrobežu darījumu veikšanu".
Savukārt ES veltītā kritika, ko izmanto dažs labs EP vēlēšanu kandidāts, lielākoties izklausās pēc vēlmes izdabāt tai elektorāta daļai, kura iecienījusi frāzi "Viss ir slikti!" un kurai pats gudrākais šķiet tas politiķis, kurš šo frāzi atkārto bieži un skaļi.
Taču, protams, pašu ES nevajag idealizēt. Ir būtiski ņemt vērā, ka ES iekšienē pastāv dalībvalstu konkurence, bet EP sesijās saduras politisko spēku atšķirīgie viedokļi, turklāt statistikas dati rāda, ka dalībvalstu labklājības līmenis joprojām ir ļoti atšķirīgs.
Latvijā būtiska sociālekonomiskā problēma aizvien ir lielas sabiedrības daļas nabadzība, savukārt turīgajām dalībvalstīm, piemēram, Zviedrijai, Francijai vai Vācijai, nešķiet, ka vienmēr un visur jāakcentē tieši nabadzības tēma, tāpēc mums ir svarīgi, lai EP strādātu cilvēki, kuri Latvijas situāciju spētu argumentēti izskaidrot. "Viss ir slikti!" gan nav nopietns arguments.
Logičeskijs
Krējums Saldais