Mikroblogošanas vietnē Twitter ZM nostāju visai ironiski komentēja vides eksperte Jana Simanovska, Pasaules Dabas fonda pārstāve Sarmīte Kolāte un vēl citi tviterlietotāji. Pasaules Dabas fonda tviterkontā ZM viedoklis novērtēts šādi: "Ja varbūt kādam likās, ka pēdējā laikā dažādas vides aktivitātes ir gana, tad šādi teksti liecina – nekā nebija, līdz izpratnei vēl tālu!"
Te jāatgādina, ka šopavasar pārmetumus par vājo vides aizsardzības izpratni izpelnījusies ne tikai ZM. Pēc martā notikušās skolotāju protesta akcijas Sarmīte Kolāte Twitter rakstīja: "Skolotāji pie Saeimas tikko palaida savus balonus (lasi – atkritumus) gaisā. Nevajag viņiem nekādu algas palielinājumu."
Var patikt, var nepatikt, bet patlaban rūpes par vidi ir aktuāla tēma gan Latvijā, gan arī starptautiskā mērogā, un ikvienam politiskajam spēkam, ministrijai, nevalstiskajai organizācijai un uzņēmumam, kas negrib iedragāt savu reputāciju, jāapsver, vai rīcība un paziņojumi nenonāk krasā pretrunā ar vides aizsardzības principiem.
Vides aizsardzībai tiek pievērsta liela vērība ne tikai lauksaimniecībā, par kuru satraucas ZM, bet arī transporta un tūrisma jomā.
Nesen Eiropas Parlaments apstiprināja vienošanos, kas "paredz līdz 2030. gadam samazināt vieglo automašīnu un mikroautobusu siltumnīcefekta gāzu izmešus". Dzelzceļa nozarē tiek aktualizēta elektrifikācija. Somijā bāzētais degvielas biznesa uzņēmums Neste popularizē atjaunojamo dīzeļdegvielu un vēlas nodrošināt "veselīgu planētu mūsu bērniem". Igaunijas kompānija Tallink Grupp paziņojusi, ka tās jaunais kuģis būs "solis tuvāk videi draudzīgākai kuģniecībai".
Turklāt, piemēram, Somijā, tiek attīstīts ilgtspējīgs tūrisms. Šāda tūrisma koncepcija mudina ne vien pie dabas takām neizmētāt izdzertās minerālūdens pudeles, bet arī ierobežot autotransportu vecpilsētās, veidot veloceliņus un mācīt tūristiem, ka ieradumu visur piebraukt ar automašīnu vai autobusu ir vērts aizstāt ar ieradumu iet kājām vai braukt ar velosipēdu.
Vecsčekists
Irlielāmērāticams