Tiek vēstīts par pētījumu un aptauju rezultātiem, kas parādot, ka iedzīvotāji neizprot, kā funkcionē pensiju sistēma, nesaprot, kā veidojas ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām saistītās finansiālās garantijas, turklāt arī neapdomīgi un nevajadzīgi ņem gan ātros kredītus pie nebanku aizdevējiem, gan patēriņa kredītus bankās un tā tālāk. Turklāt tiek arī uzsvērts, ka finanšu pratībā " robi" ir ne tikai vidējai paaudzei un vecākā gadagājuma cilvēkiem, par kuriem var teikt – pašiem jāuzņemas atbildība par to, ko dzīves gaitā ir un ko nav iemācījušies, – bet arī jauniešiem, kuri tikko kā ieguvuši izglītību vai vēl studē.
Ironizējot par šo tēmu, jāteic, ka e-pastā saņemtās preses relīzes varētu apkopot zem virsraksta Izpētīts, ka Latvijas iedzīvotāji no finansēm neko nesaprot. Taču tik kategorisks apgalvojums, protams, ir pārspīlējums.
Tajā pašā laikā nevar noliegt, ka problēmas ar gudru attieksmi pret naudu tiešām ir, un vismaz saistībā ar jaunās paaudzes izpratni par finansēm atbildība jāuzņemas tiem izglītības ekspertiem, kuru pārziņā ir tas, kas vispār skolās tiek mācīts un kā tiek mācīts.
Nenoliedzami, diskutēt par mācībām skolā var bezgalīgi. Turklāt laiku pa laikam gan uzņēmēji, kuri rosinājuši skolās vairāk mācīt mūsdienu ekonomiskajai situācijai atbilstošas prasmes, gan privātā sektora pārstāvji, kas devušies uz skolām dalīties savās zināšanās, sūdzas, ka sastapušies ar augstprātīgu izglītības jomas pārstāvju attieksmi un ar norādi: "Jūs, nespeciālisti, nejaucieties mūsu, ekspertu, lauciņā!" Taču šie augstprātīgie eksperti piemirst, ka jauniešiem pēc izglītības iestādes diploma saņemšanas būs jādzīvo reālajā pieaugušo pasaulē, kurā ļoti noderīga būs tā informācija, ko var sniegt cilvēki, kas strādā privātajā biznesā, piemēram, informācijas tehnoloģiju vai finanšu sektora uzņēmumā.
Divas pēdējā laikā aktuālās diskusijas saistās ar to, cik daudz un kā mācīt eksaktos mācību priekšmetus, un cik mācību stundu jāatvēl literatūras apguvei. Ir pienācis laiks aktualizēt vēl vienu diskusiju – par to, vai pietiekami daudz un pietiekami mūsdienīgi tiek mācīta finanšu pratība, kā arī – raugoties plašāk – par to,
vai izglītības iestādēs jaunajai paaudzei pietiekami tiek skaidrots, ka strauji mainīgajā pasaulē visnoderīgākā prasme ir gatavība jaunas zināšanas un iemaņas apgūt visu mūžu.
Jau tagad tiek atzīts, ka daudzi šolaiku skolēni strādās profesijās, kādas patlaban vēl nemaz nepastāv.
TrollisJT
viesis
Ekonomičeskijs